biju ViA. nolasīju kaut kādu lekciju un novadīju praktisko nodarbību. rīt iešu lūgties lai ņem mani atpakaļ augstskolā. turmpāko pusgadu manu sirdi melnos caurumos ēdīs neuzrakstītā diplomdarba ēna. milzīgs titullapas nosaukums kā kapa piemineklis. velniņu sīkie pēdu raksti, pāri manam dzīves ceļam, zirnekļu tīklos sapinies, ou- houuuu, jē.
man priekšā uz krēsla sēž viena meitene, paresna un neveikla, pagariem matiem, dibena strīpiņa nāk no nemoderniem džinsiem laukā, baltas kokvilnas apenes, bet maiga un smaidīga, neapzinoties savu tizlumu, jo-houuu