atmiņas par domām

teja @ 05:23 pm: nekad nebiju satikusi nevienu, kas tik ļoti atbilstu apzīmējumam "groovy". ziniet, ostins pauerss vienmēr saka tā: grooovy, baby. tad nu jurčiks ir vārda tiešā nozīmē groovy, grūti paskaidrot kā tas ir, tas ir jārāda ar ķermeni. kā uzvedas reperi klipos, kā eminems astoņjūdžu filmā uzvedās, tas rodas no tā, ka cilvēkam ir ļoti laba ritma izjūta un ķermeņa koordinācija, kad viņš rāda kaut ko ar roku tad groovy, kad iet tad groovy, kad atskan mūzika, tad iešūpojas ritmu ar galvu un plecu un torsa augšdaļu, un viss izskatās groovy, rockmerockme amadeus, ja satiekat mani, es labprāt parādīšu, man arī sanāk. tas ir tā, ka mēs ejam un viņš apstājas un liekas, kaut ko mērķtiecīgu grib darīt, vai pacelt kādu nokritušu priekšmetu, bet īstenībā - tikai parādīt ar rokām un pleciem- šitik liela bumba, šitik ļoti pankūciņas garšo. - a es tak kādreiz pie mikseriem dejot mācījos

nuja, un seja viņam ir tāda kā tiem nelabvēlīgo ģimeņu puikām, tāda zoslēna seja, galva skūta, šaura un apaļa, izcilna kā ola, bet sirds - laba, īsts ghetto eindžels, un viņam ir dizainera talants, smalka krāsu, proporciju un attiecību izjūta, un labas idejas, bet to, ko es viņam stāstu, viņš nekad nesaprot. es taču tev aizsūtīju meilu kur uzrakstīju visu kas jādara un arī izmērus. - ai, es tur lasīju, neko nesapratu, jau izdzēsu, - viņš saka. tad man jāiet pie viņa ilgi runāties, jāzīmē ar pildspalvu uz papīra strēmelītes. arī pa telefonu viņam grūti saprast, tāpēc es stāstu divreiz - a ko, tas ir kaut kāds jauns uzdevums? - nē, es tev vienkārši vēlreiz stāstu - Nu es jau neesmu nekāds lohs, tikai dažreiz nevaru iebraukt, viņš atbild.

vienreiz viņš izdzird, ka mums būs ziemassvētku tusiņš, a kas tur būs tajā tusiņā, viņš man prasa - nu, dzers visi - a tur ar draudzenēm var nākt? - (jurčiks dzīvo ar draudzeni, jau 3 gadus, draudzene strādā al kapučīno) - nu nē, parasti jau nenāk ar draudzenēm - nedrīkst? - nē nu ne jau nedrīkst, man liekas, neviens arī negrib ar draudzenēm, grib tā normāli atlaist - ai, a man gan patīk ar draudzeni. - (pēc brīža) - a ko tad es tur darīšu bez draudzenes? pa kreisi laidīšu? -

vienreiz viņš izdzird ka es ticu dievam - kā var Dievam vispār ticēt, es gan neticu, es veiksmei ticu - jurčikam uz rokas ir milzīgs skaists tetovējums, sanskrita raksti, tas esot tekstiņš par sargeņģeli, ko viņš pats izdomājis, un māsa pārtulkojusi uz sanskritu. kad viņš atrota uzvelk augstāk milzīgā tumši zilā reebok sporta džempera piedurkni, tetovējums kļūst līdz pusei redzams, un izskatās ļoti skaisti. tas ir tas, kam viņš tic. kā var dievam ticēt, kā tu sāki? - nu, man bija besis, negribējās dzīvot, pusaudža depresija, liecos laukā pa logu.. - ā, es šitos nesaprotu, tās depresijas. man draudzenei arī tur nāk virsū, viņa saka, ka gribētu indi izdzert. es īsti nezinu ko viņai teikt. - tev nav nekad depresija? - man ir, man izpaužas tā, ka es tā kā meitene sapērkos visādas šokolādes, saldumus riktīgi pierijos,tad tā normāli. vai arī man staigāt patīk, es eju no centra uz vefu ar kājām tad. a tev vīrs ir? - kāds vīrs? - ā nu nav vīrs, ja tev vīrs būtu, tad jau tev būtu pašai dzīvoklis ar vīru, nevis istaba. bet tu precēsies? - jā jurčik, precēšos, tikai nezinu vēl ar ko. - es gan nē, man kaut kā negribās. - varbūt tāpēc tev tā draudzene indi grib dzert, hihi? - nē, es jau normāli uzvedos, nemoku viņu pārāk. pa kreisi nelaižu.

šausmīgi gribas kebabu un iedzert pepsi, viņš saka. un tad mēs ieejam kebabā.pie sienas izliekta organiskā stikla ēdienkarte. - ērts dizains - viņš saka. - kāds? - nu ergonomisks, ērts. - kam ērts? - ērts redzēt. - ā, ha, ha, pārskatāms tu domā? - nu jā, kā jūs raksnieki sakāt, pārskatāms.

jurčiks nesen pārvācās. no Imantas uz Ropažu ielu. viņam riebās Imantā dzīvot, turklāt beigās tur savairojušies tarakāni, pretīgi, nav vairs bijis iespējams dzīvot. - tu ko, tarakānu dēļ no dzīvokļa aizvācies? - jā, nu smejies smejies atkal par mani, izstāsti visiem, tāpat kā tu man visu laiku to reperi sien klāt un visiem stāsti, ka man ir repera dvēsele. bet tiešām bija pretīgi. zin kā attaisi disku, izbīdās tas te, un tarakāns aprāpo šitā pa apli (apstājās pie JRT un rāda ar rokām) un ierāpo atpakaļ maģī, dzīvo tur, klausās manējos diskus. pretīgi. - VIsas mēbeles jurčiks arī esot izmetis. viņš ik pa laikam pilnīgi visu izmet ārā, viņam riebjas, ka par daudz mantu savairojas. no kartona kastēm pats esot uztaisījis sev un draudzenei tādus kā skapjus, kur mēbeles likt, aplīmējis ar balto. viņam patīk viss balts. draudzene gan sākumā čīkstējusi. arī i-booku tikko nopirka, no mammas aizņēmās naudu. - kas jums visiem ir ar tiem MC kompjiem, slimība - nē nu i-books, tas jau vairāk kā kompis, viņš ir tāds sirsnīgs, cilvēcisks. uzreiz smukāki dizaini sanāk ja ar tādu kompīti strādāt.

- a cik tev gadi? - man? 24 - ā, nu normāli.

- klausies, pasaki man, ko lai mammai uzdāvina. viņai dzimšanas diena. - nu, teātra biļeti. ja tava mamma ir no tiem, kam tie aktieri patīk, uz ziemassvētku koncertu. - nē, nu dziedošais Harijs viņai galīgi nepatīk. nopirkšu mielavu.

vienreiz man ieraugot jurčiku sāka paši šņakstināties zobi, bet par to vēlāk.