atmiņas par domām

teja @ 02:09 am: PUNKTS
Laukos, kamēr mūsu nebija, bija atbraukuši mērnieki nomērīt zemi pēc tās jaunās metodes, koordinātu sistēmā. Kaimiņš, kas allaž staigā apkārt un visu skatās, bija redzējis un izgājis arī visu ceļu mērniekiem līdzi un bija pamanījis, ka viņi ļoti ilgi meklē ar aparātiem kaut kādu svarīgu punktu, kura vietā iedzinuši oranžu metāla daiktiņu. VIņš labi atceras, kur tas bija un parādīja tētim, tas daiktiņš gandrīz zemes līmenī un viegli var atkal pazust, tāpēc tētis tur iedzina virsū resnu mietu, lai nepazūd. Kaimiņš gan īsti nebija sapratis, kas tas par punktu, jo tas bija ārpus mērāmā zemes gabala, tikai nopratis, ka svarīgs, tā nu arī tētis sapratis, ka svarīgs punkts, ietrieca to mietu. Gājām pie mērniekiem uz kantori parakstīt papīrus, tētis sadūšojās un prasīja, kas tas par punktu, un ka esot gandrīz pazudis atkal, tāpēc nācies mietu uztriekt virsū. Mērnieks saka, ka tas jau ir tas GPRS punkts. Ar satelītiem nomērīts vispasaules koordinātu sistēmā un attiecībā pret to tad mums veikta visa pārējā mērīšana. Bet ka mietu nevajadzēja dzīt, jo, ja to punktu izkustina kaut vai par milimetru, tad esot viss pagalam, aparāti atkal rāda kļūdu, jo nesakrīt vairs ar satelītiem. Un esot tik ilgi meklējuši, lai velk to mietu ārā. Tāds mums tagad ir svētais GPRS punkts ežiņā, netālu no pelēkā akmens.