atmiņas par domām

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
06:11 am: ach, piecēlos, padarbojos pa virtuvi, pareizi visos punktos, pakalpoju priekšzīmīgi virtuves sistēmai, in bürgerlicher weise, sajutos uzreiz labāk - izņēmu traukus no traukmašīnas, katru saliku savā plauktiņā, attaisīju kafiju, pusi iebēru burciņā, uzskrūvēju vāciņu, otru pusi apjozu ar gumiju, ieliku saldētavā. tālāk ieliku automātā filtru, uztaisīju kafiju, izņēmu no ledusskapja pienu, attaisīju, ielēju katliņā, sāk karsēt, nogāju uz 1. stāva virtuvi pēc piena putotāja, virtuvē satiku Andreu, mājas tā saukto "Gute Seele", kā viņu stādīja priekšā, bet kas vnk ir pieklājīgāks vārds cilvēkam, kas dara visus mazos darbiņus, nomaina dvieļus, iznes miskastes, visos punktos Austrumvācija, viņas var atšķirt pēc stila, kāds bija arī Henselei - pūkains matu ērkulis virs pieres, racoona meikaps jebkādā vecumā, šauras bikses un plats džemperis - viņa mizoja ābolus skumji un laipni smaidīdama, visos punktos kā (es nevaru atcerēties, kā sauca vienmēr skumjo un laipno personāžu no muminu grāmatas) - man saskrēja acīs, bet es ar viņu dzīvi un problēmu dalīt negrasījos, es paņēmu no viņas tikai skatu - uznācu augšā, saputoju pienu, ielēju kafiju, ar papīra dvieli noslaucīju izšļakstītās lāses no visām virsmām, dvieli iemetu tam paredzētajā miskastē. protams, ka kļuva labāk, mana problēma ir, ka es par daudz guļu (no kā sāp mugura un galva dulla) un vairs pat nesaprotu, par ko es cīnos un ar ko, neko nedarīdama un nevienam neklausīdama.

Powered by Sviesta Ciba