atmiņas par domām

teja @ 11:21 pm: Tā, tā. Lūk, kas ir pilnīgi aplami - es gribu dzīvot kā es, bet naudu tērēt tā, it kā es būtu kaut kāds daudz ātrāks un ar plašāku paziņu loku. No tā arī visa sadzīviskā gruzīšanās, un jušanās ne savā ādā. Patiesībā viss ir vienkāršāk - nauda man nav vajadzīga vispār. Tad ko es viņu tā tērēju? Un ko es te rauju dirsu pušu, tulkodama kaut kādus sūdus un par to gruzīdamās? Ja es īstenībā gribu tikai rakstīt rakstiņus un lasīt grāmatiņas. Tā, tā.