: speculative, generative, and relational ways of thinking and acting
mākslinieciski es esmu vietā, ka es vēlos darīt kaut ko eksperimentālu, pārdroši nepretenciozu. rakties līdz kaut kādam lielākam īstumam, gan poētiski, gan politiski un garīgi. un šādā ziņā apkārt ir nereāli maz iedvesmojošu lietu. t.i., lietu, kur tu automātiski neizvēlies lietas, kas "strādā", un kas ir iepriekšprognozējami "jaudīgas". nepiesaisti "profesionālu dramaturgu" un "izglītotu komponistu", u.c. (piedalīšanās Elīzas Dombrovskas izrādes "tā ir mūsu kauna vaina" procesā ir bijis izņēmums, šautauts!) kā rezultātā tas viss ir "high stress prodakšn" pilnīgā "seinsvergessen" stāvoklī. pārsteidz arī humora izjūtas trūkums, ar ko cilvēki mēdz runāt par sevi un citiem kā par "profesionāļiem", un cik ātri no autsaideriem kļūst par "ekspertiem", cik maz mākslas vidū ir institūcijas kritikas.
domāju, ka profesionāļi un eksperti ir ilūzija. varbūt tādi ir jomās, kur sabiedrības labklājība ir atkarīga no tā, "cik labi lietas strādā", bet māksla pilnīgi noteikti nav šāda joma.
mākslinieciski es esmu vietā, ka es vēlos darīt kaut ko eksperimentālu, pārdroši nepretenciozu. rakties līdz kaut kādam lielākam īstumam, gan poētiski, gan politiski un garīgi. un šādā ziņā apkārt ir nereāli maz iedvesmojošu lietu. t.i., lietu, kur tu automātiski neizvēlies lietas, kas "strādā", un kas ir iepriekšprognozējami "jaudīgas". nepiesaisti "profesionālu dramaturgu" un "izglītotu komponistu", u.c. (piedalīšanās Elīzas Dombrovskas izrādes "tā ir mūsu kauna vaina" procesā ir bijis izņēmums, šautauts!) kā rezultātā tas viss ir "high stress prodakšn" pilnīgā "seinsvergessen" stāvoklī. pārsteidz arī humora izjūtas trūkums, ar ko cilvēki mēdz runāt par sevi un citiem kā par "profesionāļiem", un cik ātri no autsaideriem kļūst par "ekspertiem", cik maz mākslas vidū ir institūcijas kritikas.
domāju, ka profesionāļi un eksperti ir ilūzija. varbūt tādi ir jomās, kur sabiedrības labklājība ir atkarīga no tā, "cik labi lietas strādā", bet māksla pilnīgi noteikti nav šāda joma.