pamostos, paskatos pa logu - cilvēki Juglā reāli nevis iet pa ielu bet velkas, kā līmē. tumsa pieņem komiskus apmērus. deep energy. vēl, tāpat kā daudzi pašlaik, klausos vecu un vienkāršu mūziku, repu un metālu, un tā mani ļoti iepriecina. cypress hill un system of a down. paskatījos atspulgā, sapratu, ka pašlaik arī mugurā man ir tas pats, kas 16 gadu vecumā. problēmas arī līdzīgas. sapņos redzu vidusskolas draudzenes (vienai no viņām tikko traģiski nomira bij.vīrs, un tīkls pēkšņi nospriegojās). man pietrūkst tā, cik mēs vienkārši spējām būt kopā un pīpēt uz visām vienu cigareti. bija šķitis, ka manas prasības pret cilvēkiem ir paaugstinājušās, bet patiesībā ir noticis gluži pretēji. vērtēt cilvēkus pēc intelektuālās izsmalcinātības un emocionālās sarežģītības ir bijis epic fail. šajā melnbaltajā laikā kļūst skaidrs, kur ir kas. tātad, aizgājušas ir nevis viņas, bet gan es. tumsas laikam piemērota pamošanās. :