: pārdomas un pateicības 2020 / 11 no 11
2020. gadā
- izveidoju attiecības ar mājām un lietām un kādiem vismaz 15 istabaugiem
- izveidoju attiecības ar dabu un gaismu Belģijā. pašlaik redzu savu dzīvi kā flāmu glezniecību (izņemot, mākoņi kopš tiem laikiem ir kļuvuši neizteiksmīgāki)
- beidzot sapratu, kādas drēbes es vēlos vilkt un kā pareizi atšķirt drēbes ko es vēlos vilkt no tām ko nevēlos
- iepriekšējais punkts un vēl daudzas lietas ir daļa no "Human Design experiment"; šī teorija par to kā darbojas cilvēku ķermeņi diezgan spēcīgi rezonē jau 2 gadus! turpinu to vērot un arī besīt draugus ar savām ezotēriskajām pārdomām
- nodevu 7 Covid testus (visi negatīvi), varu rakstīt eseju par dažādiem kociņa degunā bāšanas stiliem
- ar sportu sūdīgi. bijušas vairākas somatiskas veselības krīzes, + pēc traumas jūtos nedroši ar vienu celi (celt, nest, lekt, krist), nevaru izdomāt, vai varbūt jāatvadās no dejas un jāpāriet uz kontrolētākām, tehniskākām formām
- sāku atbildīgāk patērēt - zero-waste, second hand un vietējie ražotāji (diemžēl Uber Eats pamatīgi iegriež attiecībā uz atkritumu daudzumu; ja izdotos atmest šo paradumu, būtu ļoti labi; vietējie, dabiskie (hipsteru) vīni - tikpat kā atteicos no visādiem chateau.
- turpinu nelietot glutēnu un piena produktus, ir ļoti labi.
- pēdējā gada dienā iemācījos spēlēt šahu un turpinu to darīt. fascinē, ka man kaut kas "nesanāk", un ka var būt kaut kas "nepareizi", katru reizi ir tāds pārsteigums, ja man izmet "mistake". esmu pilnībā atradinājusies domāt šādās kategorijās un ceru, varbūt šahs man palīdzēs iecietīgāk izturēties pret cilvēkiem, kam tā ir ikdiena
- nezinu ko darīt ar matiem, aug.
2020. gadā
- izveidoju attiecības ar mājām un lietām un kādiem vismaz 15 istabaugiem
- izveidoju attiecības ar dabu un gaismu Belģijā. pašlaik redzu savu dzīvi kā flāmu glezniecību (izņemot, mākoņi kopš tiem laikiem ir kļuvuši neizteiksmīgāki)
- beidzot sapratu, kādas drēbes es vēlos vilkt un kā pareizi atšķirt drēbes ko es vēlos vilkt no tām ko nevēlos
- iepriekšējais punkts un vēl daudzas lietas ir daļa no "Human Design experiment"; šī teorija par to kā darbojas cilvēku ķermeņi diezgan spēcīgi rezonē jau 2 gadus! turpinu to vērot un arī besīt draugus ar savām ezotēriskajām pārdomām
- nodevu 7 Covid testus (visi negatīvi), varu rakstīt eseju par dažādiem kociņa degunā bāšanas stiliem
- ar sportu sūdīgi. bijušas vairākas somatiskas veselības krīzes, + pēc traumas jūtos nedroši ar vienu celi (celt, nest, lekt, krist), nevaru izdomāt, vai varbūt jāatvadās no dejas un jāpāriet uz kontrolētākām, tehniskākām formām
- sāku atbildīgāk patērēt - zero-waste, second hand un vietējie ražotāji (diemžēl Uber Eats pamatīgi iegriež attiecībā uz atkritumu daudzumu; ja izdotos atmest šo paradumu, būtu ļoti labi; vietējie, dabiskie (hipsteru) vīni - tikpat kā atteicos no visādiem chateau.
- turpinu nelietot glutēnu un piena produktus, ir ļoti labi.
- pēdējā gada dienā iemācījos spēlēt šahu un turpinu to darīt. fascinē, ka man kaut kas "nesanāk", un ka var būt kaut kas "nepareizi", katru reizi ir tāds pārsteigums, ja man izmet "mistake". esmu pilnībā atradinājusies domāt šādās kategorijās un ceru, varbūt šahs man palīdzēs iecietīgāk izturēties pret cilvēkiem, kam tā ir ikdiena
- nezinu ko darīt ar matiem, aug.
:
sagribējās, lai man būtu atmiņu klade. lasīju "kalendārs mani sauc" un domāju par saviem draugiem.