: pārdomas un pateicības / 5 no 11
nezinu vai tas ir saistīts ar vecumu vai sevis labāku iepazīšanu vai domāšanas sašaurināšanos, bet liekas, ka tāda dzīve, kādā es jūtos komfortabli, drīzāk veidojas, sakot lietām nē, nevis jā. vismaz pašlaik. kaut kā nejūtos līdz galam komfortabli ar šo atziņu, ka jākļūst par tādu būmeri. man pašai nepatīk īgni, nepieejami cilvēki, kas nepieņem neko ārpus savas subkultūras, nevēlos nest tādu vaibu.
nezinu vai tas ir saistīts ar vecumu vai sevis labāku iepazīšanu vai domāšanas sašaurināšanos, bet liekas, ka tāda dzīve, kādā es jūtos komfortabli, drīzāk veidojas, sakot lietām nē, nevis jā. vismaz pašlaik. kaut kā nejūtos līdz galam komfortabli ar šo atziņu, ka jākļūst par tādu būmeri. man pašai nepatīk īgni, nepieejami cilvēki, kas nepieņem neko ārpus savas subkultūras, nevēlos nest tādu vaibu.
: pārdomas un pateicības / 6 no 11
šogad no cilvēka, kas visur brauc ar rokasbagāžas izmēra mugursomu, es kļuvu par kaut ko pretēju "travelling light" idejai. bez daudz nepraktiskām drēbēm, sporta tērpa, griķu spilvena, halāta un siltajām zeķēm, visur vedu līdzi arī savus kafijas gatavošanas piederumus, burciņu ar kokosriekstu eļļu, mate tēju un salmiņu, citreiz arī matcha tēju un bambusa slotiņu, dažādu veidu kvēpināmās smaržvielas, vairākus burvju akmeņus, dažas savas garšvielas (pašlaik muskatrieksts, kardamons, krustnagliņas un kanēļa miza), vismaz viena rapša vai sojas svece. tagad ziemā arī lietus bikses un lietus jaka.
šogad no cilvēka, kas visur brauc ar rokasbagāžas izmēra mugursomu, es kļuvu par kaut ko pretēju "travelling light" idejai. bez daudz nepraktiskām drēbēm, sporta tērpa, griķu spilvena, halāta un siltajām zeķēm, visur vedu līdzi arī savus kafijas gatavošanas piederumus, burciņu ar kokosriekstu eļļu, mate tēju un salmiņu, citreiz arī matcha tēju un bambusa slotiņu, dažādu veidu kvēpināmās smaržvielas, vairākus burvju akmeņus, dažas savas garšvielas (pašlaik muskatrieksts, kardamons, krustnagliņas un kanēļa miza), vismaz viena rapša vai sojas svece. tagad ziemā arī lietus bikses un lietus jaka.
: pārdomas un pateicības / 7 no 11
man noteikti neizdevās atgriezties tādā moving-thinking-creating procesā, kādu vēlējos: kur es visvairāk jūtos pilnībā es, kas dzīvo savu īsto dzīvi. un par to mazliet sāp sirds, bet reizē ir jānovērtē, ka, pateicoties kovidiņam, sākās kaut kādi pavisam citi, personiskāki procesi, ar sevi, emocijām, mājām, gada beigās arī ar ēnu, un tas brīžam bija tik intensīvi, ka nekam citam nepalika enerģijas. tas noteikti nebūtu bijis iespējams, ja būtu paralēli arī sociālā dzīve vai privātas attiecības, un es tagad, gadam liekot punktu, pieņemu, ka 2020. gada procesi bija tie procesi, kas 2020. gadā bija paredzēti. turklāt varbūt tāds nieks, ka es pēc 3 gadu pārtraukuma atkal strādāju pilna laika darbu (un saņēmu algu un ļoti daudz pirku sev skaistas lietas un stājos attiecībās ar krāsām, formām, materiāliem, kaut ko tādu, kur man iepriekš vispār bija tukša vieta).
man noteikti neizdevās atgriezties tādā moving-thinking-creating procesā, kādu vēlējos: kur es visvairāk jūtos pilnībā es, kas dzīvo savu īsto dzīvi. un par to mazliet sāp sirds, bet reizē ir jānovērtē, ka, pateicoties kovidiņam, sākās kaut kādi pavisam citi, personiskāki procesi, ar sevi, emocijām, mājām, gada beigās arī ar ēnu, un tas brīžam bija tik intensīvi, ka nekam citam nepalika enerģijas. tas noteikti nebūtu bijis iespējams, ja būtu paralēli arī sociālā dzīve vai privātas attiecības, un es tagad, gadam liekot punktu, pieņemu, ka 2020. gada procesi bija tie procesi, kas 2020. gadā bija paredzēti. turklāt varbūt tāds nieks, ka es pēc 3 gadu pārtraukuma atkal strādāju pilna laika darbu (un saņēmu algu un ļoti daudz pirku sev skaistas lietas un stājos attiecībās ar krāsām, formām, materiāliem, kaut ko tādu, kur man iepriekš vispār bija tukša vieta).