atmiņas par domām

Archive

September 22nd, 2020

05:21 pm: ļoti patīk spāres un sienāži. viņi ir citplanētiešu droni, kas mani izseko.
steam-punk vaporwave afterlife vēstneši, esi mans eņģelis.

05:27 pm: negribu nevienu satikt, lai neietekmētos.

06:40 pm: Paula "Pasaules vēsture" ir ideāla slimības laika lasāmviela, ja jums vajag par sevi parūpēties, siltās zeķēs ar tēju un ķiplokiem un melno šokolādi un tītara-kāpostu zupu (tādu es sev izvārīju un ēdīšu jau 3.dienu), svecēm un smaržkociņiem. Aiztransportē bērnībā, kad pavadīju dienas disociējoties un lasot, piemēram, Balto grāmatu, Blaumani utt.

vienlaikus man no tā visa ir skumji, palasu pāris stundas un tad sāku raudāt, jo tajā grāmatā, jo īpaši valodā, šķiet ir ielikts viss tas mīļums, ko viņš grib sūtīt pats sev uz savu bērnību; tāda attiecību (ar sevi un ģimeni) realitāte, kurā viņam, jūtu, būtu gribējies dzīvot, bet vienlaikus arī liekas, ka viņš par to raksta tieši tāpēc, ka viņam šķiet, ka tas realitātē nav iespējams.

yo, Paul, no mana iekšējā bērna tavam iekšējam bērnam

Katrīna teica, ka esot vēl ilustrāciju albums, kur viņš zīmējis akvareļus, paralēli šīs grāmatas rakstīšanai. manuprāt, šī grāmata kaut kad būs jāpārpublicē ar visām ilustrācijām.

vēl tur šajā vintage valodā ir izstāstīta arī visa mūsdienu Eiropa, kultūras telpa ar nāciju/politiskajām atšķirībām, labs storytellings; katra nodaļa ir tāda arhetipiska, šamaniska telpa. diezgan pārsteidzoši. esmu tikusi līdz vidum, bet man šķiet, ka tā ir laba grāmata.

disclaimeris: tomēr ziņoju, ka fiction prozu neesmu lasījusi kādus 7 gadus (vai kad iznāca Jelgava 94; ā, vēl kaut kad izlasīju Lydia Davis bet arī nu jau būs pāris gadi), varbūt idealizēju. šo grāmatu nopirku tikai tāpēc, ka man šķita svarīgi to izlasīt kā tribute

Powered by Sviesta Ciba