Domāju, ka nekāds īsts miers nav iespējams pirms cilvēks neieskatăs acīs saviem dēmoniem. Medităcija, sēnes, bērni utt nepalīdzēs. Un kristietība kaut kādā zinā ir kruta ar to ka nepārtraukti balsta ar pirkstu pierē - tev ir dēmoni. Varbūt varētu pārmest, ka vina pati tos rada, bet mūsu prāti kaut kādā zinā ir kristietības produkti. Mēs neesam audzinăti neduālismā vai nesuši upurus uz durgas altăra. Mēs visu neērto kaut kur sublimējam un projicējam un apspiežam nevis integrējam. :