atmiņas par domām

Archive

January 1st, 2018

08:04 pm: 2018 01 01
nenokurienes mīlēdams
bail no kopsavilkumiem un rindot notikumus nav interesanti, jo es jau zinu, kas notika
liekas es tagad uzrakstīšu kaut kādu "es beidzot esmu sākusi to pārvarējusi šo" un jau rīt viss būs citādi, jo dzīve nav karjera. to es gribētu visiem pateikt cibā. ka dzīve nav karjera
esmu sērferu hostelī kanāriju salā izbaudu dienvidu nakti kamēr tā vēl mani pārsteidz
kaut kà nebiju pat iedomājusies ka te ir tik silts domāju maybe kā spānijā vai portugålē ziemā lmfao nolaidos kažokos un 3vilnas kārtās pa taisno pludmalê starp plikajiem
septembrī sāku labi ēst un manuprāt rezultātā loti labi izskatos. ownoju savus garos matus, 42.izmēru un 36 gadus, embreisoju savu ADHD kas škiet beidzot samierina personības dałas, kas nebija pašai saprotamas. es savu psihumu vairs neriju zemē vnk ik pa laikam piecelos kājās un palēkāju, jo riktīgi nāk uz augšu energija
daudz dīloju ar nepacietību un dusmām kas nāk mazāk kopš vairs neapspiežu energiju. t.i. nevis kopš, bet šobrīd
interesē skatīties un klausīties un nest šo kermeni kā mugursomu
ieståjies pašlaik riktīgs čills, no manis nāk mierińš un dzīvībińa. jūtos atvērta un ieinteresēta
bet varbūt jau rīt būs citādi

Powered by Sviesta Ciba