Viļņa mani aizgrābj :
Autentiskākā no viduslaiku pieredzēm Baltijas valstīs
Te iet viens diedziņš, ko padomju laiki nav pārtraukuši
nav tādu tūrisma izvarotu vietu kā Vecrīga
varbūt arī pie vainas Silva Rerum pārlasīšanās
Tās divstāvu mājas un pilnībā saglabātais nocietinājuma mūris
Priestei un mūķenes un ortodoksālie ebreji uz ielām
Katoļu svētbilžu veikali
Reliģiozitāte ir spēcīgi konservējoša substance
Tas nav ne labi ne slikti, tas ir pofig kas, bet man bija labs trips te paklīst
Un arī cenas ir zemākas kā Rīgā, tūlīt iešu vēlreiz uztankoties uz ravv vegan restorānu
Autentiskākā no viduslaiku pieredzēm Baltijas valstīs
Te iet viens diedziņš, ko padomju laiki nav pārtraukuši
nav tādu tūrisma izvarotu vietu kā Vecrīga
varbūt arī pie vainas Silva Rerum pārlasīšanās
Tās divstāvu mājas un pilnībā saglabātais nocietinājuma mūris
Priestei un mūķenes un ortodoksālie ebreji uz ielām
Katoļu svētbilžu veikali
Reliģiozitāte ir spēcīgi konservējoša substance
Tas nav ne labi ne slikti, tas ir pofig kas, bet man bija labs trips te paklīst
Un arī cenas ir zemākas kā Rīgā, tūlīt iešu vēlreiz uztankoties uz ravv vegan restorānu
Es domāju par savām attiecībām ar svētbildēm. Man nepatīk ne glezna kā priekšmets (labi, izstādēs var dažreiz apskatīties), ne dzīves vizuālā puse, ne reliģiskais fetišisms, tomē no ikonām nāk gaisma un siltums, tāda kā matēta svece, un man viņas gribas sev :