: cuteness overload report
Pie dzelzceļa stacijas ir kafejnīca Laituri, vienīgā indie iestāde visā pilsētā, kurā strādā tikai brīvprātīgie un tusē daudz queer kids (greizie jaunieši).
Šajā kafejnīcā ir instrumenti džamošanai, brīvbode, garšīgas pašceptas vegāniskas kūkas, auzu un sojas piens. Šīs kafejnīcas saimnieki ir 2 vīrieši ar garām bārdām. Es nezinu, vai viņi ir brāļi vai partneri. Viens no viņiem parasti ir seksīgās rozīgās sieviešu drēbēs, ar plikām kājām un ieliktām krūtīm.
Viņi abi ir ļoti melanholiski. Vakar es vienam jautāju, vai šī kūka ir ar sieru, un viņš tik izcili skumji pateica, ka tā ir ar vegāno sieru, ka es šo frāzi sevī atkārtoju visu vakaru. Šodien pirms Helsinku vilciena tur bija sastājusies rinda, visi gribēja ņemt līdzi. Apkalpoja tas sieviešu drēbēs. Stāvot rindā, pamanīju, ka viņam ir gari dzelteni kāju nagi, noliekušies gandrīz līdz grīdai, kā lācim. Viņš bija manāmi uztraucies rindas dēļ, jo viņi vienkārši tā nedara, viņi tik ātri nekustas.
Es prasīju burkānkūku līdzi un viņš to steigdamies vēla no šķīvīša papīra kastītē. Kūka mazliet apgāzās, uzkārās uz kastītes kantes, viņš to mēģināja velt dziļāk kastītē, kad es pamanīju, ka viņam ir tādi paši gari zaļgandzelteni roku nagi kuri nosmērējās ar kūkas kremu. Viņš kūku mēģināja velt ar nagu virspusi, jo nagi patiešām ir pārāk gari, lai kūku varētu aiztikt no delnas puses. Rokas nosmērējās vēl vairāk, kad viņš kastīti mēģināja aiztaisīt, un viņš laizija nagus, bet es tikai tā laipni pasmējos, es maybe esmu čempions disciplīnā sajust kad otrs par kaut ko jūtas neveikls tavā priekšā un censties viņam radīt sajūtu, ka viss oki (varbūt dažreiz par daudz, jo principā jebkuram ir tiesības justies neveikli manā priekšā un to arī izbaudīt). Pienāca maksāšanas brīdis un viņš joprojām ņēmās ar kremu, kas staipījās starp viņa pirkstiem, bet aiz manis jau stāvēja nepacietīgi un šmigaini obligātās karaklausības zēni, un viņš man atdeva 50 centus, kas no abām pusēm bija noklāti ar burkānkūkas kremu. Un vēlreiz nolaizīja nagus.
Kūku šo rakstot esmu jau apēdusi. Bija tiešām izcila, lai arī nedaudz izķērnāta.
50 centus es ieliku jakas kabatā un cenšos par viņiem nedomāt.
Atj. Atradu bildes no vasaras sākuma, kad braucu šurp uz iestājeksāmeniem - tā pati kūka un tas pats cilvēks
https://imgur.com/gallery/k3uC7
Pie dzelzceļa stacijas ir kafejnīca Laituri, vienīgā indie iestāde visā pilsētā, kurā strādā tikai brīvprātīgie un tusē daudz queer kids (greizie jaunieši).
Šajā kafejnīcā ir instrumenti džamošanai, brīvbode, garšīgas pašceptas vegāniskas kūkas, auzu un sojas piens. Šīs kafejnīcas saimnieki ir 2 vīrieši ar garām bārdām. Es nezinu, vai viņi ir brāļi vai partneri. Viens no viņiem parasti ir seksīgās rozīgās sieviešu drēbēs, ar plikām kājām un ieliktām krūtīm.
Viņi abi ir ļoti melanholiski. Vakar es vienam jautāju, vai šī kūka ir ar sieru, un viņš tik izcili skumji pateica, ka tā ir ar vegāno sieru, ka es šo frāzi sevī atkārtoju visu vakaru. Šodien pirms Helsinku vilciena tur bija sastājusies rinda, visi gribēja ņemt līdzi. Apkalpoja tas sieviešu drēbēs. Stāvot rindā, pamanīju, ka viņam ir gari dzelteni kāju nagi, noliekušies gandrīz līdz grīdai, kā lācim. Viņš bija manāmi uztraucies rindas dēļ, jo viņi vienkārši tā nedara, viņi tik ātri nekustas.
Es prasīju burkānkūku līdzi un viņš to steigdamies vēla no šķīvīša papīra kastītē. Kūka mazliet apgāzās, uzkārās uz kastītes kantes, viņš to mēģināja velt dziļāk kastītē, kad es pamanīju, ka viņam ir tādi paši gari zaļgandzelteni roku nagi kuri nosmērējās ar kūkas kremu. Viņš kūku mēģināja velt ar nagu virspusi, jo nagi patiešām ir pārāk gari, lai kūku varētu aiztikt no delnas puses. Rokas nosmērējās vēl vairāk, kad viņš kastīti mēģināja aiztaisīt, un viņš laizija nagus, bet es tikai tā laipni pasmējos, es maybe esmu čempions disciplīnā sajust kad otrs par kaut ko jūtas neveikls tavā priekšā un censties viņam radīt sajūtu, ka viss oki (varbūt dažreiz par daudz, jo principā jebkuram ir tiesības justies neveikli manā priekšā un to arī izbaudīt). Pienāca maksāšanas brīdis un viņš joprojām ņēmās ar kremu, kas staipījās starp viņa pirkstiem, bet aiz manis jau stāvēja nepacietīgi un šmigaini obligātās karaklausības zēni, un viņš man atdeva 50 centus, kas no abām pusēm bija noklāti ar burkānkūkas kremu. Un vēlreiz nolaizīja nagus.
Kūku šo rakstot esmu jau apēdusi. Bija tiešām izcila, lai arī nedaudz izķērnāta.
50 centus es ieliku jakas kabatā un cenšos par viņiem nedomāt.
Atj. Atradu bildes no vasaras sākuma, kad braucu šurp uz iestājeksāmeniem - tā pati kūka un tas pats cilvēks
https://imgur.com/gallery/k3uC7