man jau diezgan sen ir problēma ar vārdu "spirituality", jo es sajūtu, ka visi ar šo domā tādu kā apaugšanu ar visādām enerģiju zināšanām, bet es ar to saprotu visa reducēšanu. No stāsta uz teikumu uz vārdu, uz burtu, uz punktu, uz .... uz pašas esamības būtību, uz kaut ko kas ir pat pirms mīlestības, pirms dzīvības, pirms elpas :
Un tas neizskatās kā staigāšana indiešu drēbēs un smaržkociņu kūpināšana vai stāvēšana "jogas pozā".
Tas izskatās "pofig kā".
Un tas neizskatās kā staigāšana indiešu drēbēs un smaržkociņu kūpināšana vai stāvēšana "jogas pozā".
Tas izskatās "pofig kā".
Visi apgaismotie meistari tomēr izvēlas Indijas stilu. Un ka slavēšanas dziesmās vai mantrās (kur tiek slavēti dieva daudzie vārdi) parasti ir tikai Šiva, Krišna un labākajā gadījumā arī kāda sūfiju dziesma par allahu, bet nekad nav nevienas kristīgās slavēšanas dziesmas. Kuru vidū ir ļoti skaistas un dvēseli pacilājošas. Dažādi dieva stili, tomēr viens stils ir labāks par citiem? :
Bet nu labi. Prem baba šodien teica - "As soon as you start complaining, you lose altitude", un es reāli jūtu, kā tas notiek, man šo rakstot.
Bet nu labi. Prem baba šodien teica - "As soon as you start complaining, you lose altitude", un es reāli jūtu, kā tas notiek, man šo rakstot.