:
man reāli vajag psiholoģisku palīdzību, es neatceros, kad "diskusija sabiedrībā" mani būtu skārušas tik personiskā līmenī, pat ne tad, kad ziņās biju es pati. es jūtos apmēram tā kā filmā 28 dienas vēlāk, kur visi, kam tu ticēji, pārvēršas par zombijiem. Arī lietas, kas LV šķita sasniegušas OK kvalitāti, kā preses neitralitāte, šķiet aizbraukušas dirsā: es neatceros tik lielu sagrozītu faktu, vienpusīgu viedokļu un pat nepatiesības koncentrāciju ziņās. Es arī nespēju par visu to runāt, jūtos kā mietu norijusi, jo kāda jēga vispār jebkādiem argumentiem, kad jūs (viņi) ir pārvērtušies par zombijiem un staigā pa pilsētas ielām ēzdami cilvēkus???
un jā, es gribu, lai mani kāds nomierina, lai pasaka - viņi nav ļauni un asinskāri un stulbi, viņi vienkārši ir ļoti ļoti vāji, bēdīgi un nobijušies, es tiesam gribu lai mani kāds mani par to pārliecina, lai šīs dusmas un šausmas manī nomainītu līdzjūtība, jo dusmas - tās ir šausmīgi sliktas jūtas ko just.
un jā, es gribu, lai mani kāds nomierina, lai pasaka - viņi nav ļauni un asinskāri un stulbi, viņi vienkārši ir ļoti ļoti vāji, bēdīgi un nobijušies, es tiesam gribu lai mani kāds mani par to pārliecina, lai šīs dusmas un šausmas manī nomainītu līdzjūtība, jo dusmas - tās ir šausmīgi sliktas jūtas ko just.