:
manas problēma ar latviešu jauno dzeju. šodien izlasīju tādu dzejoli:
es būšu auglis. tu būsi pirksti
es būšu zeme. tu būsi lietus
es būšu vecs magnetofons. tu būsi kasete
es būšu sērkociņš. tu būsi mazgadīgs piromāns
Man ir jautājums - kāpēc "mazgadīgs".
Labi, tas nav nekāds jautājums.
cilvēks ļauj valodai sevi nest kā skaidu.
valoda ir mežonīgs un netīrs spēks, un ir vajadzīga askēze, vai neprāts, vai neparasti liela zināšana, lai to pārvērstu dzejā.
es būšu auglis. tu būsi pirksti
es būšu zeme. tu būsi lietus
es būšu vecs magnetofons. tu būsi kasete
es būšu sērkociņš. tu būsi mazgadīgs piromāns
Man ir jautājums - kāpēc "mazgadīgs".
Labi, tas nav nekāds jautājums.
cilvēks ļauj valodai sevi nest kā skaidu.
valoda ir mežonīgs un netīrs spēks, un ir vajadzīga askēze, vai neprāts, vai neparasti liela zināšana, lai to pārvērstu dzejā.