atkal jau cilvēki tā sapriecājušies par pagalītēm viņu taisnīgo dusmu ugunskurā, ka nav pamanījuši, ka pagalītes smird. es par to homeopātijas rakstu, kas brauc ar dziļo arklu pār smalkiem audumiem :
dažas pērles:
"gadās situācijas, kad ar pašiedvesmu izārstēties nevar — ja nu cilvēkam ir vēzis vai kāda cita nopietna diagnoze..(..)Stīvs Džobss tam ir spilgts un traģisks piemērs"
"ja jau cilvēki grib maksāt par vizīti pie homeopāta un izdot naudu par preparātiem, kuru sastāvā ir tikai ūdens, lai taču to dara; kā saka, „ir aitas, ir cirpēji”"
"Personīgais piemērs nevar kalpot kā uzskatāms arguments"
dažas pērles:
"gadās situācijas, kad ar pašiedvesmu izārstēties nevar — ja nu cilvēkam ir vēzis vai kāda cita nopietna diagnoze..(..)Stīvs Džobss tam ir spilgts un traģisks piemērs"
"ja jau cilvēki grib maksāt par vizīti pie homeopāta un izdot naudu par preparātiem, kuru sastāvā ir tikai ūdens, lai taču to dara; kā saka, „ir aitas, ir cirpēji”"
"Personīgais piemērs nevar kalpot kā uzskatāms arguments"
varbūt arī jāpastāsta, ka man ar Ziedoni nav bijis viegli. vienmēr šķitis pārāk pareizs un sentimentāls, nu tipa, normalitātes etalons, anti-punk, un, ja neskaita viņa izcilos atdzejojumus (piem Majakovski), neesmu sapratusi fenomenu un turējusi viņu aizdomās, ka viņš tikai kaut kā inčīgāk parunā par to, kam visi tāpat jau piekrīt (piem epifānijas). formas meistars, to nevar noliegt, bet ... var jau būt ka es te runāju no saviem sapistajiem dziļumiem, kuri nevienu neinteresē. :