plukata miljonārs - "esmu šokā", par kādu parastu kārtējo kinoteātru naudas filmu var runāt kā par kaut ko izcilu. nav tā, ka man nepatiktu šovbizness un vieglas klišejiskas filmas kā fons kokakolai ar rumu, bet tomēr, katru reizi, dzirdot runājam par kaut ko tādu kā ĪPAŠU, es uzķeros, ceru un viļos. īstenībā jau ar 'cīkstoni' bija tāpat. var arī gadīties otrādi - kāda no šīm kinoteātru filmām pēkšņi ir ļoti, bet par to jūsmo tikai tāpat kā par pārējām vai plusmīnus okei, bet tu aizej un ārā iznāc cits. kā man ir bijis piemēram ar Boratu. Sapņu zinātni, Runā ar viņu. Jaunībā arī ar zaļo Jūdzi, Dead man walking, Interviju ar vampīru, Angļu pacientu, Vareno Tenenbaumu ģimeni, vēl kaut kādām. nekad nevar zināt, kad pareizi uzrakstītais stāsts ar slavenajiem aktieriem pēkšņi noklikšķēs.man nav kam uzticēties filmu ziņā. neviena neviena nav kam. :