atmiņas par domām

Archive

January 8th, 2008

07:43 am: vakar, ja kas, bija dzimšanas diena Mašas boifrendam, perkusionistam Džonatanam, Ņujorkas ebrejam, kurš šobrīd strādā pie savas doktora disertācijas Ņujorkas konservatorijā. viņš nodarbojas tikai ar jauno mūziku. viņi ar Mašu ir satikušies Darmstadtē, kur bieži pulcējas visādi jaunās mūzikas fani. man tas viss ir diezgan interesanti, jo uz ausi izklausās pēc nonsensa, bet tas viss ir ļoti nopietni, viņš pat neraksta pats savus gabalus, bet izpilda visādu jaunās mūzikas komponistu brīnumumus, kas uzstājoties liek pusi skaņdarba spēlēt tukšu gaisu, turklāt ar piepūli sejā, lai liktu saprast, ka mums apkārt visur ir neredzamas bungas, vai spēlējot bungas jārunā komponista pašizdomātā valodā. kad mēs visu bijām izdzēruši, viņš izjusti performēja uz tukšajām pudelēm. vai nu alkohola vai labsirdības dēļ (man viņš ļoti patīk, tas ir labākais amerikānis, ko esmu pazinusi) es tajā sadzirdēju smalku mūziku. viņš tātad uz nedēļu ir atbraucis uz šejieni, jo Maša komponē viņam sologabalu. visi mājas iemītnieki lejā piedzērās, armens sēdēja drūms, jo nebija vodkas. Džonatans visu laiku stāstīja rupjas anekdotes. maša pie pudelēm nokrautā galda nodziedāja dažas operas ārijas - viņa, izrādās, ir soprāns. runājām par mākslas jēgu ar Inesi (25), fotomākslinieci (tā arī neiebraucu, ko viņa īsti dara, bet rītā parādīs), kas strādā par velokurjeru Berlīnē, vispār, visi mākslinieki Vācijā, kas nevar nopelnīt naudu ar savu mākslu, strādā melnos darbus, nekad neiet reklāmas aģentūrās. Inese stāstīja par savu girfriend, kas ir 27 gadus vecāka. Inese valkā nošļukušas reperu bikses, no kurām ik pa laikam viņai nāk balts dibens. beigās Džonatans virtuvē pārdzīvoja, ka vācvalodīgie nav smējušies par viņa anekdotēm un nav atsaukušies viņa aicinājumam arī stāstīt anekdotes. visvairāk viņš pārdzīvoja par Inesi. "She's a lesbian. I thought she would know a lot of dirty jokes. I thought she would be more relaxed. Because she's a lesbian. I know a lot more jokes, though, I couldn't tell downstairs because they wouldn't understand." And so he went on, telling jokes about violists (alta spēlētājiem orķestrī) vēl kādu stundu (kāpēc visi altisti ilgojas kļūt par arfistiem? - because that's always an open string piccicato), un mēs ar mašu neko, smējāmies. Maša visu laiku turēja viņam roku un beigās man teica - paslušaj, zajebisj zajka u menja, pravda? Takaja solniška, ja vot prosta hujeju. Znajesh djevushka ja takuju hujņu da togo v žisnji prošla, voobshe. kogda ja v tvoem vozraste bila, u menja voobshe ņečego nebilo, polnij pizdjets u menja bil.

Powered by Sviesta Ciba