: bāc! vecākie kursi ar mani nerunāja!!
čau. es atbraucu uz vietu, kur pēdējoreiz biju pirms 9 gadiem, un beidzot atcerējos, kas bija tas iemesls, kura dēļ agrāk jutos šausmīgi nelaimīga un šausmīgi neērti. jo viss bija tieši tāpat, vecākie kursi ar mani nerunāja (izņemot pavisam vecos,man vispār patīk vecie Rietumu latvieši, aizkustina tas, ka cilvēkiem pēc 50 Rietumos nav defaults nosodījums pret lecīgiem jauniešiem)- vecākie kursi ar mani nerunāja!! :))) viņi stāvēja un smēķēja un runāja savā starpā, es pienācu, uz mani palūrēja viens džeks, viena meitene pateica 'čau' - un viss! nerunāja! un vēl, es gluži kā skolas gados - brīdī, kad man tika jau gandrīz dota iespēja ietusēt, pateicu kaut ko totāli neadekvātu - īpaši man patika, kā es pateicu 'nauda sūkā', kad viens džeks žēlojās, ka šovasar paliks bez atvaļinājuma un tieši pirms sarunas par algas paaugstināšanu viņš arī īsti nevar lēkāt un pieprasīt to atvaļinājumu. pārāk daudz jaunu cilvēku Vācijā (t.sk. latvieši, kas ar prieku un lepnumu integrējušies vācu vidē) runā par naudu!!! cik maksā tas, cik - šitais, drusku pasūdzas, drusku tā, drusku pabaidās, katrā ziņā atzīstas, ka ir zem sloga---tāda sociāli atzīta sarunāšanās forma - nauda!!! jaunībā!!! kad cilvēkam būtu jārunā par dzīves jēgu, spirtu un seksu, viņš runā par to, ka ieeja peldbaseinā maksā 15 EUR!)-- man nav nekāda respekta pret šādām sarunām, kas pieprasa līdzjūtību un cieņu un piedalīšanos - es tām ņirgājos cauri. un, protams, sajūtu to pašu ignorances sienu, kas vidusskolā nošķīra krutos no nekrutajiem, to pašu sienu, kas agrāk bija vienīgā realitāte, kas man vien bija, kurā balstīju secinājumus par sevi, savu nabaga paštēlu čokuriņā rāvu - un es sajutos gluži laimīga šīs sienas dēļ, vai zināt, jo vispār biju sākusi justies jau nu pārāk kruta. šī fantastiskā man-ir-taisnība-bet-man-nav-draugu sajūta, šis kolosālais neiešu-jau-dirsā-līst-bet-ļoti-bēdīgi-vi
čau. es atbraucu uz vietu, kur pēdējoreiz biju pirms 9 gadiem, un beidzot atcerējos, kas bija tas iemesls, kura dēļ agrāk jutos šausmīgi nelaimīga un šausmīgi neērti. jo viss bija tieši tāpat, vecākie kursi ar mani nerunāja (izņemot pavisam vecos,man vispār patīk vecie Rietumu latvieši, aizkustina tas, ka cilvēkiem pēc 50 Rietumos nav defaults nosodījums pret lecīgiem jauniešiem)- vecākie kursi ar mani nerunāja!! :))) viņi stāvēja un smēķēja un runāja savā starpā, es pienācu, uz mani palūrēja viens džeks, viena meitene pateica 'čau' - un viss! nerunāja! un vēl, es gluži kā skolas gados - brīdī, kad man tika jau gandrīz dota iespēja ietusēt, pateicu kaut ko totāli neadekvātu - īpaši man patika, kā es pateicu 'nauda sūkā', kad viens džeks žēlojās, ka šovasar paliks bez atvaļinājuma un tieši pirms sarunas par algas paaugstināšanu viņš arī īsti nevar lēkāt un pieprasīt to atvaļinājumu. pārāk daudz jaunu cilvēku Vācijā (t.sk. latvieši, kas ar prieku un lepnumu integrējušies vācu vidē) runā par naudu!!! cik maksā tas, cik - šitais, drusku pasūdzas, drusku tā, drusku pabaidās, katrā ziņā atzīstas, ka ir zem sloga---tāda sociāli atzīta sarunāšanās forma - nauda!!! jaunībā!!! kad cilvēkam būtu jārunā par dzīves jēgu, spirtu un seksu, viņš runā par to, ka ieeja peldbaseinā maksā 15 EUR!)-- man nav nekāda respekta pret šādām sarunām, kas pieprasa līdzjūtību un cieņu un piedalīšanos - es tām ņirgājos cauri. un, protams, sajūtu to pašu ignorances sienu, kas vidusskolā nošķīra krutos no nekrutajiem, to pašu sienu, kas agrāk bija vienīgā realitāte, kas man vien bija, kurā balstīju secinājumus par sevi, savu nabaga paštēlu čokuriņā rāvu - un es sajutos gluži laimīga šīs sienas dēļ, vai zināt, jo vispār biju sākusi justies jau nu pārāk kruta. šī fantastiskā man-ir-taisnība-bet-man-nav-draugu sajūta, šis kolosālais neiešu-jau-dirsā-līst-bet-ļoti-bēdīgi-vi