tā. es atnācu tikai tādēļ, ka mani draugi bija pārāk iedzēruši, lai iznāktu ārā. :
eu, man ir baigi dziļās pārdomas, uz kurām uzvedināja kāds no cibas draugiem. aizdomas par pilnīgi jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekli. :
proti, viņš stāstīja par dzimumaktu, un teica "mēs saplūdām kā spermatozoīds ar olšūnu". viņam ir ļoti smalka valodas izjūta, un es brīnījos, pārāk smalka, lai tas būtu neveikli, un, ja arī tas būtu neveikli, es negribētu, lai viņš tagad sāk domāt, vai viņš domāja smalki, vai neveikli, jo tad viņš noteikti sašūtos, sāktu domāt: kas tagad jādara, kas tagad jādara, lai neizskatītos tik ... kā esmu, bet varbūt arī es kļūdos.
pirmkārt ir tas, ka my private nastasja f. ir apprecējusies un izskatījās kā saņēmusi atļauju būt par trako. viņa nāca no veikala ar kvasu un čipšiem, ģērbusies pareizticīgi, un ņēma ārā vienu čipsi no paciņas un deva. kad es teicu, ka nē, viņa ļoti brīnījās, vaicāja - vai tad man čipsi negaršo? tad mēs viņu ievilkām iekšā, un viņa visu laiku zem galda grauza tos čipšus un uztraucās, ka jāiet mājās pie vīra, beigās aizskrēja kā vistiņa, aiztecēja palēkdamās, visu izdarīja kaut kā tik nepareizi, frīkaini un mīlīgi. vēl bija tāda epizode, ka mazulītis rū gribēja viņu fočēt, un viņa teica - nē, pagaidi, tad es ielikšu auskarus, un izvilka no kabatas pērlēm izšūtu maciņu, no kura izvilka divas smagas melnas lāses un stūķēja ausīs ar vienu roku. bet es laikam novirzījos no tēmas. nepārspīlēšu, sakot, ka esmu tuvu komai, vai akmenim, kā 3. kursā izdomāja pēdējais valmieras kurss. brīnos, ka rakstu bez kļūdām.
tēma bija par jaunu salīdzinājumu paaudzi, kas šobrīd vēl liekas - rauj jumtu, jo uz tādiem salīdzinājumiem parasti ir spējīgi tikai TRAKIE no palātas un bērni. aiz neprecizitātes un izjūtas trūkuma, bet mēs varam ņemt to labāko no visa, no viņiem, galvenais - saprast shēmu. proti, ņemt salīdzinājumu, kas ir pārāk tuvu, lai to uzskatīti par māksliniecisku, un pārāk līdzīgs, lai varētu saukt par līdzekli. un pārāk neprecīzs, lai sauktu par vienkārši vārdu, piemēram, mēs tur visu piepīpējām kā dūmi, vai - es peldu kā ūdens. šobrīd rauj jumtu, bet drīz visi pieradīs.
proti, viņš stāstīja par dzimumaktu, un teica "mēs saplūdām kā spermatozoīds ar olšūnu". viņam ir ļoti smalka valodas izjūta, un es brīnījos, pārāk smalka, lai tas būtu neveikli, un, ja arī tas būtu neveikli, es negribētu, lai viņš tagad sāk domāt, vai viņš domāja smalki, vai neveikli, jo tad viņš noteikti sašūtos, sāktu domāt: kas tagad jādara, kas tagad jādara, lai neizskatītos tik ... kā esmu, bet varbūt arī es kļūdos.
pirmkārt ir tas, ka my private nastasja f. ir apprecējusies un izskatījās kā saņēmusi atļauju būt par trako. viņa nāca no veikala ar kvasu un čipšiem, ģērbusies pareizticīgi, un ņēma ārā vienu čipsi no paciņas un deva. kad es teicu, ka nē, viņa ļoti brīnījās, vaicāja - vai tad man čipsi negaršo? tad mēs viņu ievilkām iekšā, un viņa visu laiku zem galda grauza tos čipšus un uztraucās, ka jāiet mājās pie vīra, beigās aizskrēja kā vistiņa, aiztecēja palēkdamās, visu izdarīja kaut kā tik nepareizi, frīkaini un mīlīgi. vēl bija tāda epizode, ka mazulītis rū gribēja viņu fočēt, un viņa teica - nē, pagaidi, tad es ielikšu auskarus, un izvilka no kabatas pērlēm izšūtu maciņu, no kura izvilka divas smagas melnas lāses un stūķēja ausīs ar vienu roku. bet es laikam novirzījos no tēmas. nepārspīlēšu, sakot, ka esmu tuvu komai, vai akmenim, kā 3. kursā izdomāja pēdējais valmieras kurss. brīnos, ka rakstu bez kļūdām.
tēma bija par jaunu salīdzinājumu paaudzi, kas šobrīd vēl liekas - rauj jumtu, jo uz tādiem salīdzinājumiem parasti ir spējīgi tikai TRAKIE no palātas un bērni. aiz neprecizitātes un izjūtas trūkuma, bet mēs varam ņemt to labāko no visa, no viņiem, galvenais - saprast shēmu. proti, ņemt salīdzinājumu, kas ir pārāk tuvu, lai to uzskatīti par māksliniecisku, un pārāk līdzīgs, lai varētu saukt par līdzekli. un pārāk neprecīzs, lai sauktu par vienkārši vārdu, piemēram, mēs tur visu piepīpējām kā dūmi, vai - es peldu kā ūdens. šobrīd rauj jumtu, bet drīz visi pieradīs.