:
visā gara trulumā un miesas vēsumā pa vakaru tomēr savācās viena asara
:
viens ir tas, kā viņš sagaida mājās pirmkārt būdams strīpains otrkārt ar saviebtu seju kā cilvēkam, kad ieslēdz gaismu, viņš sēž koridorā, maziņš un smalks, liekas, ka seja ir caurspīdīga un aiz tās ir miegaina cilvēka-monstra seja, otrs moments bija šorīt. parasti viņa ir hiperaktīva, bet šonakt visu nakti nogulēja manā gultā, kad piecēlos, izkāpa no gultas, un sēdēja klasiskajā pozā uz grīdas, uz mani skatīdamies milzīgām, vienaldzīgām un vājprātīgi skaistām, zaļām acīm. kas tev ir, ko tu tā skaties. kā tu gulēji, tu ēst negribi? ko tu tā skaties? es teicu, bet viņa vispār neko neatbildēja, turpināja nekustīgi sēdēt un skatīties, līdz man ievērojami paātrinājās sirds.
:
manuprāt, mēs ar Jēzu un marinu esam vienīgie, kam ir laba gaume.