:
I hate the City, es disintegrēju tevi, rīga, diskvalificēju.
mani interesē es un citi
novērtē viņus asarās. līdz piecām asariņām drīkst.
dodu vienu.
ne vairāk vismaz kā vienu, ne vairāk ne mazāk
kurp jūs mani nesat, kāpēc jūs man glaudat galvu.
viss, ko jūs redzat ir viens.viens.
salīdzināju sevi ar sevi. sapratu, ka viss ir vairāk vai mazāk es. nav kvalitatīvu rādītāju... tu esi vienkāršs un foršs kā marģera kaķītis. "es" skala, un vienam tu vairāk, otram mazāk.
vai necik.
mani interesē es un citi
novērtē viņus asarās. līdz piecām asariņām drīkst.
dodu vienu.
ne vairāk vismaz kā vienu, ne vairāk ne mazāk
kurp jūs mani nesat, kāpēc jūs man glaudat galvu.
viss, ko jūs redzat ir viens.viens.
salīdzināju sevi ar sevi. sapratu, ka viss ir vairāk vai mazāk es. nav kvalitatīvu rādītāju... tu esi vienkāršs un foršs kā marģera kaķītis. "es" skala, un vienam tu vairāk, otram mazāk.
vai necik.
:
mīļās draudzenes un geji, ir projekts.
ikviens ir saskāries ar fenomenu mūsdienu sabiedrībā, šajā stresa pilnajā laikmetā, un, protams, pilsētvidē, ka dažreiz jūs vēlaties dzirdēt kaut ko, ko viņi nespēj pateikt. ne jau tādēļ, ka slikti, bet tādēļ, ka nemāk, vai slinkums.tad nu es iesaku šādu recepti: paņem konkrētu vīrieti. paņem šo vīrieti (tikai nevajag aizrauties ar pirmo daļu), uzzina, kā viņš domā. pēc tam iesniedz viņam rakstītu materiālu ar viņa vērtību sistēmā iespējamo atzīšanos, kāda nu jums tajā brīdī ir nepieciešama. iesaku nekoncentrēties uz vārdu "mīlestība", lai arī mīlestība nav nekas īpašs, tomēr zināmās aprindās pastāv spēcīgi aizspriedumi pret šo vārdu. tātad, atzīšanos draudzībā, paļāvībā, vai jūsu svarīguma, skaistuma, utt., apliecinājumā. piemēram, aizsūta īsziņu, un lūdz, gadījumā, ja viņam nebūtu kauns zem šādas īsziņas parakstīties, to atsūtīt atpakaļ no sava telefona ar savu parakstu. šo īsziņu saglabāt, neizdzēst, grūtos brīžos pārlasīt, un lasot smaidīt. ir iespējams arī, ka notiek diskusijas par teksta projektu, un galējā versijā tiek iestrādātas dažādas izmaiņas, ir panākts kompromiss, starp to, kas jums patiktu, un to, ko viņš būtu ar mieru parakstīt. nav izslēgts, ka debašu gaitā jūs sagaida arī pa priecīgam pārsteigumam.
piemēram, šādas īsziņas:
1) teeja. nezinu, ko noziimee miileet, bet es atceros, ko tu teici, ka viss ir vai nav tikai attieciibaa pret sevi. shajaa nozhelojamaa skalaa reekinot, nekas vairaak kaa tas, nav iespejams. tikai es tagad nevaru, teja, tu zini, ka man ir hroniskaas iesnas, un nejutu smarzhas. tagad nee, bet es vispaar, un es tuuliit.
2) teeja. sakot, ka tev nav ne vainas un ir OK, es domaju to, ka tu esi skaista, gudra, ar tevi ir labi un interesanti.pat neatceros, kas bija, kad tevi nepazinu. es tevi gribu paziit ilgi. tikai man ir hroniskas iesnas, un nevaru shobriid pats to pateikt.teja, ludzu esi, un luudzu pagaidi.
neraudāsim spilvenos, dāmas! nebūsim kaitinošas, smilkstošas un pašdestruktīvas kuces. rīkosimies!
p.s. protams, ka es neko tamlīdzīgu nedarīšu. protams, ka es paraudāšu precīzi vienu asariņu. lūdzu ieprieciniet mani un pajokosimies kopā par augstāk aprakstīto projektu. komentāriem jābūt bez jūtelības un žēlības pret sevi vai mani, tiem jābūt viegli pašironiskiem, asaras drīkst nojaust vienīgi starp rindiņām. vai kādam te vēl vispār ir kas, ko piebilst, vai arī es, kā vienmēr, visu esmu pateikusi jau pati?
ikviens ir saskāries ar fenomenu mūsdienu sabiedrībā, šajā stresa pilnajā laikmetā, un, protams, pilsētvidē, ka dažreiz jūs vēlaties dzirdēt kaut ko, ko viņi nespēj pateikt. ne jau tādēļ, ka slikti, bet tādēļ, ka nemāk, vai slinkums.tad nu es iesaku šādu recepti: paņem konkrētu vīrieti. paņem šo vīrieti (tikai nevajag aizrauties ar pirmo daļu), uzzina, kā viņš domā. pēc tam iesniedz viņam rakstītu materiālu ar viņa vērtību sistēmā iespējamo atzīšanos, kāda nu jums tajā brīdī ir nepieciešama. iesaku nekoncentrēties uz vārdu "mīlestība", lai arī mīlestība nav nekas īpašs, tomēr zināmās aprindās pastāv spēcīgi aizspriedumi pret šo vārdu. tātad, atzīšanos draudzībā, paļāvībā, vai jūsu svarīguma, skaistuma, utt., apliecinājumā. piemēram, aizsūta īsziņu, un lūdz, gadījumā, ja viņam nebūtu kauns zem šādas īsziņas parakstīties, to atsūtīt atpakaļ no sava telefona ar savu parakstu. šo īsziņu saglabāt, neizdzēst, grūtos brīžos pārlasīt, un lasot smaidīt. ir iespējams arī, ka notiek diskusijas par teksta projektu, un galējā versijā tiek iestrādātas dažādas izmaiņas, ir panākts kompromiss, starp to, kas jums patiktu, un to, ko viņš būtu ar mieru parakstīt. nav izslēgts, ka debašu gaitā jūs sagaida arī pa priecīgam pārsteigumam.
piemēram, šādas īsziņas:
1) teeja. nezinu, ko noziimee miileet, bet es atceros, ko tu teici, ka viss ir vai nav tikai attieciibaa pret sevi. shajaa nozhelojamaa skalaa reekinot, nekas vairaak kaa tas, nav iespejams. tikai es tagad nevaru, teja, tu zini, ka man ir hroniskaas iesnas, un nejutu smarzhas. tagad nee, bet es vispaar, un es tuuliit.
2) teeja. sakot, ka tev nav ne vainas un ir OK, es domaju to, ka tu esi skaista, gudra, ar tevi ir labi un interesanti.pat neatceros, kas bija, kad tevi nepazinu. es tevi gribu paziit ilgi. tikai man ir hroniskas iesnas, un nevaru shobriid pats to pateikt.teja, ludzu esi, un luudzu pagaidi.
neraudāsim spilvenos, dāmas! nebūsim kaitinošas, smilkstošas un pašdestruktīvas kuces. rīkosimies!
p.s. protams, ka es neko tamlīdzīgu nedarīšu. protams, ka es paraudāšu precīzi vienu asariņu. lūdzu ieprieciniet mani un pajokosimies kopā par augstāk aprakstīto projektu. komentāriem jābūt bez jūtelības un žēlības pret sevi vai mani, tiem jābūt viegli pašironiskiem, asaras drīkst nojaust vienīgi starp rindiņām. vai kādam te vēl vispār ir kas, ko piebilst, vai arī es, kā vienmēr, visu esmu pateikusi jau pati?
:
naktī nomiru, bet, lūk, atcerējos, un norīta pamodos, un tā ir!:
Jūsu domu,
kas atgūlusies smadzenēs atšķaidītajās
kā uz nospeķotas kušetes sulainis trekns
es kaitinu ar sirds asiņainajām lupatām,
un jūsu domām glītajām
es cauri cauriņirgājos, nelietīgs un vārdos lekns
Manai dvēselei nav vēl neviena sirma mata,
un večukaina maiguma nav tajā!
Divdesmitgadīgs, jauns un skaists pēc skata
es eju pasaulē, manu balsu pērkoņu grautajā.
Maigie!
Jūsu mīlestību vijoļu balsīs es jūtu.
Rupjeļa mīlestību savā rupjībā bungas izdārd.
Bet neviens no jums nevar, kā es,
sevi izgriezt uz āru, lai jūs būtu
viena vienīga mute, kas pasauli nolād un krista.
Nāciet un mācieties -
jūs, kas krepdešīna skavās,
priekšzīmīgā priekšnieka kundze, kam ar eņģeļiem labi sapas.
Jūs, kas pārlapojat un šķirstāt lūpas savas
kā ķēkša pavāru grāmatas lapas.
Gribat -
es kļūšu no jūsu miesas bezprātīgs!
Gribat -
tad skatiet un brīnieties:
es varu kļūt arī tik nevainojami maigs un mīksts,
mākonis biksēs, ne vīrietis.
Ka ir ziedoša Nica, netic mani prāti!
Caur mani atkal kļūs cildeni kā dievi un dievietes
vīrieši, kā slimnīcas pievāļāti,
un kā sakāmvārdi nodzīvotas sievietes.
Jūsu domu,
kas atgūlusies smadzenēs atšķaidītajās
kā uz nospeķotas kušetes sulainis trekns
es kaitinu ar sirds asiņainajām lupatām,
un jūsu domām glītajām
es cauri cauriņirgājos, nelietīgs un vārdos lekns
Manai dvēselei nav vēl neviena sirma mata,
un večukaina maiguma nav tajā!
Divdesmitgadīgs, jauns un skaists pēc skata
es eju pasaulē, manu balsu pērkoņu grautajā.
Maigie!
Jūsu mīlestību vijoļu balsīs es jūtu.
Rupjeļa mīlestību savā rupjībā bungas izdārd.
Bet neviens no jums nevar, kā es,
sevi izgriezt uz āru, lai jūs būtu
viena vienīga mute, kas pasauli nolād un krista.
Nāciet un mācieties -
jūs, kas krepdešīna skavās,
priekšzīmīgā priekšnieka kundze, kam ar eņģeļiem labi sapas.
Jūs, kas pārlapojat un šķirstāt lūpas savas
kā ķēkša pavāru grāmatas lapas.
Gribat -
es kļūšu no jūsu miesas bezprātīgs!
Gribat -
tad skatiet un brīnieties:
es varu kļūt arī tik nevainojami maigs un mīksts,
mākonis biksēs, ne vīrietis.
Ka ir ziedoša Nica, netic mani prāti!
Caur mani atkal kļūs cildeni kā dievi un dievietes
vīrieši, kā slimnīcas pievāļāti,
un kā sakāmvārdi nodzīvotas sievietes.