:
kad mēs visas esam virtuvē un izpildām ikvakara rituālo "pasēdēt ap galdu, papīpēt un parunāt", kaķīts vienmēr atnāk un apsēžas uz brīvā ķebļa, pasēž ar mums. kustina ausis un ūsas, miedz un atkal atver acis, kā sekodams līdzi sarunai. vārdu sakot, tusē.
atbilstoši nomainījis arī iepriekš minētās dziesmas vārdus - tikai kopā mēs, kaķīši, varam pasēdēt.
atbilstoši nomainījis arī iepriekš minētās dziesmas vārdus - tikai kopā mēs, kaķīši, varam pasēdēt.
:
laimīgs tu esi cibiņ tad, ja tevi cilvēki, kas neiebilst pret to, ka tu viņus mīli.
man ir gan ģimene, gan arī tāda kā "joku" ģimene, kas rūpējas tomēr pa īstam.
vārdsakot nevaru vien nopriecāties. lai arī būtu jāķeras tā kā pie otrās daļas un diskusijas.
man ir gan ģimene, gan arī tāda kā "joku" ģimene, kas rūpējas tomēr pa īstam.
vārdsakot nevaru vien nopriecāties. lai arī būtu jāķeras tā kā pie otrās daļas un diskusijas.
:
liānai langai bij tāds dzejols. atgriežos pie sava ikss. pie nezināmā. vārdsakot, mīļie draugi, tas nozīmē to, ka šis nezināmais ir vienkārši kaut kas, pie kā jāatgriežas. jāsāk beidzot arī klausīties ko uz ielas runā un žurnālos raksta. var pēkšņi izrādīties ka tā arī ir. es laikam te atgriežos pie tā ko aivars sauc par folk psychology. tas ir kā sākt iet uz tautas deju pulciņu, tipa. skolā man neviens nepiedāvāja, biju tāda drusku paapaļa un ar lielu galvu.
:
es dramatizēju un estetizēju savu bērnību un citas agrīnās attīstības stadijas. lai arī nebija tur nekā estētiska, atceros sevi kā cietumā un bez vismazākās iztēles. re, jau atkal estetizēju.