:
tūlīt traks palikšu kā gribas prom no šejienes, kaut kur pasēdēt un padomāt, parakstīt, sirdi klusināt. uz zemeņkalniem gribas. šeit šobrīd tāpat esmu tik antisociāla, saspringta un garlaicīga, ka ne ar mani ir interesanti nedz arī ar mani gadās kaut kas interesants. vairāk kā iederēties gribu mest plinti krūmos, bet kas man ko tādu dos. varbūt dos. lūdzu dod.
:
patiešām neesmu tālu no tā lai nosauktu visus par mietpilsoņiem, gnīdām un knauzeriem, arī egoists un kapitālists derēs; notriektu no galda puķu vāzi, tējas krūzi, iemočītu portatīvo ofisa stikla durvīs, parādītu priekšniekam dirsu un basām kājām aizietu pa meža taku, raudot no laimes par to, kā krītot man pieskaras sniegs
diemžēl man īsti nav koncepcijas kuras ietvaros tā rīkoties, bet varbūt var arī tāpat?? vai arī obligāti jāpierakstās kādā www.hipiji.lv forumā?
diemžēl man īsti nav koncepcijas kuras ietvaros tā rīkoties, bet varbūt var arī tāpat?? vai arī obligāti jāpierakstās kādā www.hipiji.lv forumā?
:
karoč satrakojos. bet ko tad es darīšu? neko. augstākais aiziešu uz peldbaseinu vai trenažieru zāli, jo man apdrošināšana visu apmaksā. tā lūk viņi tev mūdienās gatavi visu darīt, maksāt un nodrošināt, lai tikai tu sēdi un strādā, raksti vai domā, piepildi viņu garlaicīgās avīzes un viņu garlaicīgās grāmatas un portālus ar savām autsaidera vīzijām, smadzeņu spazmām, domām un mokām, ar spēju samocīt visu pēdējo kas jebkuram ir vienkāršs un organisks, piepildi avīzes ar savu sāpīgo dzīvi, nopietnāko lietu pasaulē, pēc kuras beigām tev atsūta īsziņu ar tekstu "baigi forši pateici" un zelta apdrošināšanas polisi
:
gribi zināt ko es izdarīju???!?! a vot ko - skaidrā dienas laikā aizgāju un piedzēros un atnācu atpakaļ uz darbu, vot ko es izdarīju.