atmiņas par domām

Archive

December 14th, 2005

03:07 pm: vai vai vai kāds darbu sastrēgums

ienācu tikai pastāstīt četrus jaunumus:

1) Aizvakar noģērbos, paskatījos pa logu un pamanīju ka no pretējā nama loga mani vērojis lūriķis. bij papletis žalūziju plakstiņu, roku iekabinājis, kad palūkojos, uzreiz atrāvās.nu ja, logs plašs, dzeltenā vakara gaisma, man ieradums gulēt plikai, viss ir saprotams. sīkums,bet patīkami, protams.

2) viņš piedzērās un teica "a man mājās vatē stāv ietīts tāds svētku vecītis, ko mans vectēvs 1925. gadā pircis lai eglē kārtu. krāsota stikla, viņam nolūzis viens izcilnis. reāli vērtīgs tas vecītis."

3) man vakar neviens nepateica par annu un hosp. ielu, vo bļe apvainojos

4) atcerējos kā bērnībā riju dzeltenos vitamīnu zirnīšus, lielākie bija negaršīgāki mazie garšīgāki. un lūk no tiem lielajiem čura smaržoja pēc tiem lielajiem zirnīšiem.

08:13 pm: pagājšnakt sāku vērot garīgi atpalikušu jauniešu kolonnu, kas devās gar Latvijas jūras līniju. viņu bija daudz, taču izšķīros sekot vienas meitenes dzīvesstāstam, viņai bija melni mati, raganīgi glīta, un apsēsta ar pašapmierināšanos, viņa par neko citu nerunāja un nekautrējās to darīt arī citu klātbūtnē, atceros, ka stāstīja, kā atklājusi, ka smiltis varot tecināt tievā strūkliņā un esot jauki. bijusi precējusies pirms gadiem četriem, uz to reizi viņai uzlikuši mākslīgos nagus.

pamodos un atcerējos, ka esmu taču pazinusi šādus bērnus, no dzimšanas aklos un kurlos. jūs zinājāt, ka lielākā daļa vājdzirdīgo un vājredzīgo bērnu atpaliek arī attīstībā? ir jau tur arī tipa "gudri", šahu spēlē, bet normālajās skolās iet īsti nevar.

aklie ir pieglaudīgi un mīlīgi, bet kurlajos ir kaut kas zvērīgs.

Powered by Sviesta Ciba