nebeidzu domāt par draugiem. :
mana mīļākā draudzības forma tomēr ir atklātība, cieņa un aristokrātija. augstsirdība, godprātība, visi šie vecmodīgie vārdi. mīlestība un distance, ko nesabojā nekādi nepateikti apsvērumi un sajūta, ka tas otrs ir kaut ko fiksi izdarījis tev aiz muguras pats zinādams, ka es to nicināšu, pats savā priekšā vainīgs juzdamies. līdzīgi kā kaķis, pa kluso piedirsis skapī, pats īsti nezinādams kāpēc, un pēcāk uzlūko tevi caur pieri, ausis pieglaudis, sitīs vai nesitīs. pamanīja vai nē.
jā jā, labi, piedodu, piedodu. mīlu, bet necienu.
mana mīļākā draudzības forma tomēr ir atklātība, cieņa un aristokrātija. augstsirdība, godprātība, visi šie vecmodīgie vārdi. mīlestība un distance, ko nesabojā nekādi nepateikti apsvērumi un sajūta, ka tas otrs ir kaut ko fiksi izdarījis tev aiz muguras pats zinādams, ka es to nicināšu, pats savā priekšā vainīgs juzdamies. līdzīgi kā kaķis, pa kluso piedirsis skapī, pats īsti nezinādams kāpēc, un pēcāk uzlūko tevi caur pieri, ausis pieglaudis, sitīs vai nesitīs. pamanīja vai nē.
jā jā, labi, piedodu, piedodu. mīlu, bet necienu.