:
šorīt pamostoties - viegli traģisks noskaņojums, vakar redzēju bildes no laika, kad staigāju ar visu galvu notītu ar zilo izolācijas lentu, pa starpām spraucās daži matu kušķi, lentes malas bija nolipinātas ar putekļiem. ja neticat, tad dodu zobu, nebija pat deguna caurumiņi atstāti. berga bazarā balodis bradāja pa peļķi līdz gurniem, ap viņa pleciem un citām malām virmoja migla. cik jocīgi, neesmu vēl sākusi, bet jau uz vakaru velk. visdrīzāk tā migla bija no s.lema solaris, no okeāna, kas vislaik visnotaļ miglā tinās. sen nebiju lasījusi grāmatu ar ļoti nodzeltējušām lappusēm. citādi- viss normāli, no pasaran
:
tā bija pati zemeslode notīta viscaur, ziniet, izglābšu gan to, gan savu cepurīti ar lentu. bet ko es varu darīt, ja pasaule atspiedusies uz elkoņiem pret laboratorijas galda metāla virsmu, lūkojas uz manām sašķaidītajām potītēm.