![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
teja @ 05:33 pm:
tos, kam ir pusmūža krīze, cibā var atpazīt pēc savdabīgas valodas, kur "un" vietā tiek lietots "ij" jeb "da", sievietes vietā - "babuļs", "meitietis", vīrietis - "vīrišķis" vai "vīrieša cilvēks", cilvēku vietā - "ļauži", utt., kā arī pēc regulāras silti savdabīgu krievvalodas izteicienu iepīšanas, kā piemēram "oj, ljapotaaaa". teikumos vārdi bez īpašas nepieciešamības nereti tiek apzināti aizvietoti ar nedaudz provinciālākiem un vecišķākiem sinonīmiem, piemēram, runāt - "tarkšķēt", "pļurkstēt". arī parastie vārdi tiek sakropļoti it kā pēc vecu cilvēku sarunvalodas modes: pati - pate, drīz - drīzi, utt. pirms stāsta parasti seko pagarš ievads ar daudz neobligātiem vārdiem, savukārt teikums konstruēts tā, it kā tas būtu tulkots no krievu valodas, izteicējs parasti ir pēdējais loceklis teikumā. es, teiksim, nesaprotu, kāpēc tā ir jādara.