Lietu mazliet atvieglo tas, ka esmu sieviete, tātad, mūžīgais subjektivitātes, nesakarīguma dzinējs, orākuls un sviests pēc noklusējuma, mana valoda ir saduļķota un mainīga, tātad līdz iestāsies menopauze, tā spēs nest kaut nedaudz īstenības. (pēc tam, ja palikšu Latvijā, visticamāk, pievienošos vietējam matriarhātam un staigāšu ar maskas tipa meikapu)