atmiņas par domām

teja @ 11:00 am: nu jā, Kulakovs bija īsts anarhists, un dabisks provokators, mēs raudam, jo godinām savus revolucionārus, un vienlaikus - jo ilgojamies pēc sevis toreiz, pēc laika, kur bija vienkāršāk ar pusēm un vērtībām
bet tas ir arī varbūt par daudz prasīts, no sevis un citiem - prast dzīvot post-revolucionārā haosā, kur ienaidnieks kļūst iekšējs
mēs par daudz prasām, jo mums nav miera orgāna, mums nav muskuļa, kas vajadzīgs, lai savaldītu stūri nenoteiktības ainavā
un vienlaikus, es uzskatu, ka es no sevis drīkstu to prasīt. sākot no 1981. dzimšanas gada, atkarībā no ģimenes, un bērnības, pat neatkarīgi no personiskajām attiecībām, bet "vērtībām", ar kurām tu esi audzināts - ne visi ir audzināti ar "vērtībām" un sarunām par politiku. daudzi ir auguši vērtību haosā, jo īpaši tie, kuru ģimenes pēc 1991 pamanījās ātri ieķert kapitālu. bet no 1991 - noteikti. iespējams, tāpēc cilvēki, kas pašlaik ir interesantākie mākslā, ir ap 1991 dzimšanas gadu