Ceriņu sfings!
Tāds dārgumiņš man bija ielidojis mājās. Latvijā viens no lielākajiem naktstauriņiem, kā puse manas plaukstas, smuks, ar rozā nokrāsiņām. Man nebija ne jausmas, ka mums ir tik milzīgi naktstauriņi. Tas bija kaut kas ļoti īpašs. Man patīk sfingi ar viņu lielajiem, treknajiem vēderiņiem. Naktstauriņi vispār ir brīnišķīgi. Tie samtainie kažociņi! Noķēru burciņā un palaidu sēdēt uz bukša, kur viņš cienīgi nolikās un sāka kopties līdzīgi kā muša. Domājams bija iekritis vannā, kura nav nolīmeņota, tāpēc tajā krājas ūdens dažu milimetru dziļumā, un tad izrāpies uz dušas trubas. No sākuma es pat nesapratu - kas tas pie Dieves ir, kaut kas liels un tumšs kūņojas. Kad piegāju tuvāk, tad sastinga.
Man radās sajūta, ka viņš kaut ko vēsta. Nevarēju gan saprast - ko. Taču noteikti kaut ko labu. Tādi daiļumi ir svētība.
Man radās sajūta, ka viņš kaut ko vēsta. Nevarēju gan saprast - ko. Taču noteikti kaut ko labu. Tādi daiļumi ir svētība.