Kaut kā nejauki
Šodien radās nedaudz skumjas pārdomas. Tie, kas jautā jautājumus un dalās pārdomās par to, ko citi uzskata par pašiem pamatiem, saskaras ar ļoti lielu naidu. Es bieži jautāju jautājumus, kādus mēdz uzdot bērni. Par pašiem, pašiem garīgās pasaules pamatiem, jo bieži domāju par to, kas tad īsti ir tie pamati.
Uzdevu jautājumu - kā salvija spēj saprast, kas ir labs un kas ļauns, lai iztīrītu ļauno? Un, ja tā nav salvija, kas to dara, tad vai tas ir cilvēka nolūks? Bet, ja nu to dara cilvēks, kas īsti līdz galam nezina, ko viņš uzskata par labu un ko par ļaunu? Ja nu viņš īsti nezina, kas ir viņam kaitīgs un kas nē? Kas definē šo "negatīvo enerģiju", ko attīra salvijas kvēpināšana? Salvija, pats cilvēks, Dievs, daba, kādi specifiski gari?
Varbūt jautājums bērnišķīgs. Varbūt man to vajadzētu zināt, bet es nezinu, un man nav kauns pateikt, ka es nezinu. Man ir ticama versija, bet es neesmu pilnīgi pārliecināta par tās pareizību. Varbūt citiem ir versijas, kas viņiem ir kā akmenī kaltas, bet kas gan ir slikts tajā, ka es pajautāju?
Tomēr saskaros ar attieksmi, ka man jau nu gan vajadzētu zināt. Ko vajadzētu zināt - jo jocīgāk... katram ir cita versija, ko man vajadzētu zināt, bet visi vienojas kopējā nosodījumā par tādu bērnišķīgu jautājumu.
Varbūt tāpēc, ka neviens nemaz droši nezina, tikai mums ir pieņemts izlikties, ka viss vienmēr ir skaidrs un zināms.
Uzdevu jautājumu - kā salvija spēj saprast, kas ir labs un kas ļauns, lai iztīrītu ļauno? Un, ja tā nav salvija, kas to dara, tad vai tas ir cilvēka nolūks? Bet, ja nu to dara cilvēks, kas īsti līdz galam nezina, ko viņš uzskata par labu un ko par ļaunu? Ja nu viņš īsti nezina, kas ir viņam kaitīgs un kas nē? Kas definē šo "negatīvo enerģiju", ko attīra salvijas kvēpināšana? Salvija, pats cilvēks, Dievs, daba, kādi specifiski gari?
Varbūt jautājums bērnišķīgs. Varbūt man to vajadzētu zināt, bet es nezinu, un man nav kauns pateikt, ka es nezinu. Man ir ticama versija, bet es neesmu pilnīgi pārliecināta par tās pareizību. Varbūt citiem ir versijas, kas viņiem ir kā akmenī kaltas, bet kas gan ir slikts tajā, ka es pajautāju?
Tomēr saskaros ar attieksmi, ka man jau nu gan vajadzētu zināt. Ko vajadzētu zināt - jo jocīgāk... katram ir cita versija, ko man vajadzētu zināt, bet visi vienojas kopējā nosodījumā par tādu bērnišķīgu jautājumu.
Varbūt tāpēc, ka neviens nemaz droši nezina, tikai mums ir pieņemts izlikties, ka viss vienmēr ir skaidrs un zināms.