Kāds mirs
No vienas puses interesanti, bet no otras puses... nu ne vienmēr man patīk tādu brīdinājumi. Vienā gadījumā tas palīdzēja pat ļoti, pārējos tikai satrauca. Cerams, ka šis būs otrais gadījums, kad man tas palīdzēs. Un var jau būt, ka tas nemaz mani personīgi neskars, bet gan kādu attālāku vai tuvam cilvēkam svarīgu personu.
Šādos gadījumos es ļoti dīvaini vienmēr domāju - tikai ne kāds no maniem kaķiem... jocīgi. Nav tā, ka es tos mīlētu vairāk par cilvēkiem, bet tie ir vienīgie īsti tuvie radījumi, kas man tuvumā miruši, un zinu, cik tas ir drausmīgi, jo esmu par viņiem atbildīga. Ja nomirst kāds cilvēks, tad tā nav mana vaina nekādā ziņā, jo bērnu man nav. Bet sajūta ir tāda, ka tas nebūs kaķis, vismaz ne mans, un arī ne tas viens vecais cilvēks, par ko es baidos. Taču droša tā sajūta nav.
Jā, laikam es pati sevi cenšos pārliecināt, ka neesmu nobijusies. Tāpēc tā ciniski vāvuļoju.
Šādos gadījumos es ļoti dīvaini vienmēr domāju - tikai ne kāds no maniem kaķiem... jocīgi. Nav tā, ka es tos mīlētu vairāk par cilvēkiem, bet tie ir vienīgie īsti tuvie radījumi, kas man tuvumā miruši, un zinu, cik tas ir drausmīgi, jo esmu par viņiem atbildīga. Ja nomirst kāds cilvēks, tad tā nav mana vaina nekādā ziņā, jo bērnu man nav. Bet sajūta ir tāda, ka tas nebūs kaķis, vismaz ne mans, un arī ne tas viens vecais cilvēks, par ko es baidos. Taču droša tā sajūta nav.
Jā, laikam es pati sevi cenšos pārliecināt, ka neesmu nobijusies. Tāpēc tā ciniski vāvuļoju.