Vai tiešām veļu laikam ir jābūt vienmēr klusam? Vai arī vectētiņu trako motociklistu un rokzvaigzni, kas mira viskija pudeli rokā skaistas uz pusi jaunākas sievietes gultā mēs sagaidīsim ar miežu karašiņu un saldu medutiņu ciemos, runājot klusinātā balsī?
Nebūsim stereotipiski! Mūsu mīļie ir mūsu mīļie. Mums ir jāpieklusina savs paša troksnis galvā, lai viņus sadzirdētu, bet mūsu mīļie ir mūsu mīļie. No tā vien, ka miruši, viņi nekļūst uzreiz par garlaicīgiem, pūkainiem eņģeļiem. Pieiesim šai lietai personīgi, individuāli. Šīs tradīcijas nav domātas dzīvajiem miroņiem, bet mums - īstiem, dzīviem cilvēkiem.
Nebūsim stereotipiski! Mūsu mīļie ir mūsu mīļie. Mums ir jāpieklusina savs paša troksnis galvā, lai viņus sadzirdētu, bet mūsu mīļie ir mūsu mīļie. No tā vien, ka miruši, viņi nekļūst uzreiz par garlaicīgiem, pūkainiem eņģeļiem. Pieiesim šai lietai personīgi, individuāli. Šīs tradīcijas nav domātas dzīvajiem miroņiem, bet mums - īstiem, dzīviem cilvēkiem.