teiksma_ragana

3 lietas, kas likās ievērības cienīgas:

1. Sašutums par liekulību... Tur nu neko nevar darīt - vairumam cilvēku nepatīk atteikt, tāpēc arī bieži vien tālāk par verbālu atbalstu nekas nepavirzās. Un atsevišķos gadījumos, kad pavirzās - pienesums ir niecīgs vai pat negatīvs. Galu galā - vienmēr ir vieglāk kritizēt vai palikt pie status quo. Ar to vienkārši jāsadzīvo - tādi esam mēs paši, tāda ir pasaule ap mums.

2. "Doma - atrod kaut ko, kas citiem interesēs, nevis rādi to, kas patīk tikai tev." kā jau comtesse minēja - vai nešķiet, ka labāk tomēr būtu stāstīt par to, kas pašam tuvs? Man vienmēr licies, ka svarīgākais ir kaisle un uguns acīs cilvēkam, kas man kaut ko stāsta. Esmu gatavs klausīties kaut vai par kailgliemežiem, ja cilvēks par to spēj pastāstīt aizraujoši. Bet diez vai klausītos garlaicīgā stāstā par to, kas mani tīri teorētiski interesē. Te viela pārdomām.

3. Viss prasa laiku. Arī viens cilvēks, kas atnāk un kaut ko pastāsta ir labāk nekā neviens. 10 aizpildītas minūtes ir vairāk nekā 0. Tieši vakar runāju par vienu iknedēļas pasākumu sērīju, kuru pus gada garumā apmeklēja 5 cilvēki (3 pastāvīgie un 2, kas ik pa laikam mainījās), bet tad nezināmu apstākļu dēļ cilvēki sāka nākt. Un tagad pēc 9 mēnešiem jau nepietiek ar telpām, lai izmitinātu visus piedalīties gribētājus - virs 30 cilvēkiem. Tad nu jautājums - kaut ko uzņemoties - vai esi gatava skriet ar galvu sienā 6 mēnešus... vai gadu... vai divus?

Mani pieci eiro centi.