Šo rakstīju skype sapņotajai personai, tāpēc otrajā personā.
*
Mēs manā sapnī bijām abas kaut kādā viesu mājā ar milzīgu dīķi, tur bija daudz visādu cilvēku, es tur kaut kādu semināru vadīju. Tur bija gan cilvēki, kas man patika, gan viena tāda rupju vīriešu un sieviešu kompānija, tādi kas daudz dzēra, lamājās, piesējās. Viņi tevi kaut kā aizvainoja, un izprovocēja, un tu pateici, ka pierādīsi, uz ko esi spējīga, un teici, ka nirsi pēc gredzena, ko mans tēvs bija tajā dīķi pirms ļoti ilgiem gadiem pazaudējis. Tu uzkāpi uz lecamās laipas, lai gan es teicu, ka tā nu gan ir ļoti dumja ideja, jo dīķis ir liels un gredzens pazuda pirms nez cik gadiem, un nedomāju, ka tu viņu atradīsi, bet tu neklausījies. Tu ielēci ūdeni un ieniri, bet nez kāpēc pēkšņi tev bija mugurā kaut kāds glābšanas tērps, kas uzpūtās un tu paliki ūdens virspusē. Es gribēju palīdzēt un pārvērtu tevi par nāru ( tā vienkārši :D ), un pati pārvērtos par nāru un ieniru. Tad mēs abas meklējām gredzenu, bet dīķa dibens izrādījās nevis dūņais un ar smiltīm, bet ar tādu kā baseina grīdu, un tur bija simtiem grredzenu, citu rotaslietu un monētu. Tu jautāji, kāds bija mana tēva gredzens, un es teicu, ka patiesībā nemaz nezinu konkrēti, bet bija zelta. Tā mēs meklējām, bet tur bija visādi - sudraba, vara, bronzas, bet zelta gredzena nebija. Man bija kārdinājums pabrābt gredzenus un monētas, bet es jutu, ka nedrīkst, ka var ņemt tikai to tēva gredzenu, bet mēs nevienu pašu zelta neatradām. Tu teici, ka dīķis ir liels, un ka tas noteikti te ir, vajag tikai labi ilgi meklēt, bet man sāka nākt sajūta, ka gredzens te bija, bet vairs nav, un ka mēs neatradīsim. Sapnim nebija beigu, mēs meklējām un tad es pamodos, tā ka nezinu, vai beigās viņš tur bija vai nē.
*
Jocīgi, ka tēva gredzens, jo ne ar ko labu man viņš nesaistās, bet, kā jau draudzene teica, tas var būt kāds mistiskais tēvs, garīgais tēvs, sencis...
Sasaucas ar iepriekšējo tēmu sapnis... meklējam to, kā nav... un neņemam neko mazāk kā zelta...
*
Mēs manā sapnī bijām abas kaut kādā viesu mājā ar milzīgu dīķi, tur bija daudz visādu cilvēku, es tur kaut kādu semināru vadīju. Tur bija gan cilvēki, kas man patika, gan viena tāda rupju vīriešu un sieviešu kompānija, tādi kas daudz dzēra, lamājās, piesējās. Viņi tevi kaut kā aizvainoja, un izprovocēja, un tu pateici, ka pierādīsi, uz ko esi spējīga, un teici, ka nirsi pēc gredzena, ko mans tēvs bija tajā dīķi pirms ļoti ilgiem gadiem pazaudējis. Tu uzkāpi uz lecamās laipas, lai gan es teicu, ka tā nu gan ir ļoti dumja ideja, jo dīķis ir liels un gredzens pazuda pirms nez cik gadiem, un nedomāju, ka tu viņu atradīsi, bet tu neklausījies. Tu ielēci ūdeni un ieniri, bet nez kāpēc pēkšņi tev bija mugurā kaut kāds glābšanas tērps, kas uzpūtās un tu paliki ūdens virspusē. Es gribēju palīdzēt un pārvērtu tevi par nāru ( tā vienkārši :D ), un pati pārvērtos par nāru un ieniru. Tad mēs abas meklējām gredzenu, bet dīķa dibens izrādījās nevis dūņais un ar smiltīm, bet ar tādu kā baseina grīdu, un tur bija simtiem grredzenu, citu rotaslietu un monētu. Tu jautāji, kāds bija mana tēva gredzens, un es teicu, ka patiesībā nemaz nezinu konkrēti, bet bija zelta. Tā mēs meklējām, bet tur bija visādi - sudraba, vara, bronzas, bet zelta gredzena nebija. Man bija kārdinājums pabrābt gredzenus un monētas, bet es jutu, ka nedrīkst, ka var ņemt tikai to tēva gredzenu, bet mēs nevienu pašu zelta neatradām. Tu teici, ka dīķis ir liels, un ka tas noteikti te ir, vajag tikai labi ilgi meklēt, bet man sāka nākt sajūta, ka gredzens te bija, bet vairs nav, un ka mēs neatradīsim. Sapnim nebija beigu, mēs meklējām un tad es pamodos, tā ka nezinu, vai beigās viņš tur bija vai nē.
*
Jocīgi, ka tēva gredzens, jo ne ar ko labu man viņš nesaistās, bet, kā jau draudzene teica, tas var būt kāds mistiskais tēvs, garīgais tēvs, sencis...
Sasaucas ar iepriekšējo tēmu sapnis... meklējam to, kā nav... un neņemam neko mazāk kā zelta...