Es nekad laikam nesapratīšu, kā var likties, ka bērns piedzimstot ir tīra mīlestība, bet pēc tam tiek sabojāts. Katrs bērns ir vislielākais egoists pasaulē! Viņš grib visu un brēc un brēc, jo viņam nav visa, viss ir tikai viens, un tajā ir jādalās. Man liekas, ka pieaugšana nozīmē saprast, ka tu nevari viens pats būt pasaules centrs, ka ir jādalās ar citiem. Nesaprotu, kur ir tā "bēbīšu" apskaidrotība un bezgalīgā mīlestība. Pieprasīgi egomaniaki viņi ir. |