Es dejošu ar dieviem virs sniegotiem kokiem. Šodien mācos atslēgt savu mentālā intuitīva pārslogoto prātu. Ir tāda grāmatiņa par četriem intuīcijas tipiem - garīgo, mentālo, fizisko un emocionālo. Man piemīt izteikts mentālais tips, kā arī diezgan daudz no fiziskā. Pavisam nedaudz no garīgā un nemaz no emocionālā. Tāda nu es esmu. Ļoti gribētos nolīdzsvarot... citādi es pieņemu tikai to, ko saprotu ar viscilvēcīgāko prātu. Protams, ka ļoti daudz ko no sev vajadzīgā es tā dabūju, bet tomēr sevi apzogu. Es viegli iegrimstu ekstātiskos stāvokļos, jo tos es saprotu arī ar prātu. Taču es tik daudz ko nesaprotu un saprast nevaru... kāpēc lai man tas neeksistētu? Būs. Jāiemācās just bez prāta kontroles. Ne vienmēr, nē. Es dievinu prātu vistiešākajā vārda nozīmē. Taču nekas nav visvarens, arī ne prāts. Es dejošu ar dieviem zem koku saknēm. |