Saulgriežu trīsdiennieks
Sagaidījām iepriekšējo vakaru ar lekciju par mūsu kopu un Vikku vispār. Bija samērā daudz cilvēku, bet mazāk, kā es atļāvos cerēt. Maz cilvēku likās ļoti ieinteresēti. Kopumā pasākums vērtējams kā izdevies. Vienīgi žēl, ka neviens nepalika sīkāk uzzināt par pasākumiem vai iestāšanos kopā. Taču mums atbalstītāju pietiek. Tas, ko mēs vēlamies, ir dot iespēju katram iekšējam vikānim atrast ceļu uz arī ārēju praktizēšanu. Bet gan jau :)
Un tad sākās... :D
Vakarā atlūzām, visi noguruši.
No rīta novadīju ļoti skaistu vingrošanas veida meditāciju vai meditācijas veida vingrošanu, ko veicu katru vai gandrīz katru rītu. Sagaidījām vēl dalībniekus un zīmējām savu laimīgu salu. Uz tās dzīvoja ne tikai noslēpumains dārzs, Dzīļozols, kas sakņojas sudraba ezerā, centrālais tempļa kalns un citas cēlas lietas, bet arī seksīgās vecmāmiņas lesbietes, karikatūriski kaķi, kapi, kur aiz bēdām nomirušie vectēvi aprakti un pankūku miltu paciņa.
Pēc tam jau nopietnākā garā veicām sagatavošanās darbus galvenajam Saulgriežu ugunsrituālam. Gājām mežā un pie ezera vākt materiālus četru elementu simboliem. Tad tos veidojām, sanāca tik skaisti. Es vadīju, protams, ka elementa Zeme radīšanu. Rotājām to ar mandarīnu miziņām un ābola šķēlītēm, tādām, kur pa vidu pentagramma redzama. Pārējie arī bija ļoti skaisti. Tāds komandas darbs ir vienkārši burvīgs.
Un pats rituāls... ahhh :)
Man tik ļoti patika. Četru debespušu vārti vērās tik spēcīgi, lai gan mēs pa ceļam pazaudējām mūsu kopas Ūdeni, ko uzveica iesnu dēmoni, cits Ūdens arī to veica labi. Atmosfēra vienkārši fantastiska! Viens no labākajiem rituāliem ever.
Nemaz jau nerunājot par milzīgajiem, nemitīgajiem mielastiem, ko namamāte pieticīgi sauca par maltītēm.
Tas viss jauku, ieinteresētu cilvēku sabiedrībā ir vienkārši burvīgi, kā raganām klājas :)
Un tad sākās... :D
Vakarā atlūzām, visi noguruši.
No rīta novadīju ļoti skaistu vingrošanas veida meditāciju vai meditācijas veida vingrošanu, ko veicu katru vai gandrīz katru rītu. Sagaidījām vēl dalībniekus un zīmējām savu laimīgu salu. Uz tās dzīvoja ne tikai noslēpumains dārzs, Dzīļozols, kas sakņojas sudraba ezerā, centrālais tempļa kalns un citas cēlas lietas, bet arī seksīgās vecmāmiņas lesbietes, karikatūriski kaķi, kapi, kur aiz bēdām nomirušie vectēvi aprakti un pankūku miltu paciņa.
Pēc tam jau nopietnākā garā veicām sagatavošanās darbus galvenajam Saulgriežu ugunsrituālam. Gājām mežā un pie ezera vākt materiālus četru elementu simboliem. Tad tos veidojām, sanāca tik skaisti. Es vadīju, protams, ka elementa Zeme radīšanu. Rotājām to ar mandarīnu miziņām un ābola šķēlītēm, tādām, kur pa vidu pentagramma redzama. Pārējie arī bija ļoti skaisti. Tāds komandas darbs ir vienkārši burvīgs.
Un pats rituāls... ahhh :)
Man tik ļoti patika. Četru debespušu vārti vērās tik spēcīgi, lai gan mēs pa ceļam pazaudējām mūsu kopas Ūdeni, ko uzveica iesnu dēmoni, cits Ūdens arī to veica labi. Atmosfēra vienkārši fantastiska! Viens no labākajiem rituāliem ever.
Nemaz jau nerunājot par milzīgajiem, nemitīgajiem mielastiem, ko namamāte pieticīgi sauca par maltītēm.
Tas viss jauku, ieinteresētu cilvēku sabiedrībā ir vienkārši burvīgi, kā raganām klājas :)