teiksma_ragana

Hmm. Tu atradi pareizo rindkopu.

Tā arī sanāk - tiek uzdoti provokatīvi jautājumi, kas, no malas skatoties, robežojas ar ņirgāšanos. Un tad cilvēks dabū katarsi par situāciju, aiziet paraudāt, tad pasmejas un kaut ko saprot.

Akcents tajā visā, protams, uz to, ka es kopā ar sarunubiedru cenšos viņam/viņai parādīt situācijas komiskumu/absurdumu un lūgt paskatīties uz visu no malas, kā izrādi, kur pēkšņi Tu esi ne aktieris, bet režisors. Un tas viss beidzas ar smiekliem.

Ps.

Negribu piesārņot Teiksmas blogu ar skaidrojumiem, kā es strādāju. Vari iekomentēt atbildi manā blogā pie kādas tēmas.