...
Okt. 9., 2012 | 05:52 pm
No:: tehanu
Nespēju pierast būt mājās. Cauru dienu sēdēt mājās. Pat ja sīkais nebūtu slims tagad, es sēdētu mājās, jo - nu ko ta man citu darīt laikā, kad visi strādā... pa reizēm 5 mazgāju traukus. Pa reizēm 5 kārtoju katru kaktu,bet tie tāpat pēc stundas ir aizdirsti. Man ir tāda disharmonija ar apkārtni, ka pilnīgi fiziski sāku justies sūdīgi. Un tad vēl bērns... un viņa izdarības. Tās jau ir tik tālu, ka iešu ar šamo pie psihologa. Bet nez kāpēc man šķiet, ka to psihologu vairāk vajag man, ne viņai. Jo es esmu psiha. Mani besī sīkās čīkstēšana.
Man ir depresija. Nezinu - rudens, atgriešanās vai zajoba radīta. Es atkal neko negribu. Pan atkal viss pohui. 2 nedēļas un viss mans atgriešanās prieks ir sunim zem astes.
No vienas puses gribu atpakaļ. Bet no otras - es negribu būt atkal viena un to vien darīt kā strādāt un kniebties ar svešiniekiem. Grozies kā gribi - nekas nav labi.
Man ir depresija. Nezinu - rudens, atgriešanās vai zajoba radīta. Es atkal neko negribu. Pan atkal viss pohui. 2 nedēļas un viss mans atgriešanās prieks ir sunim zem astes.
No vienas puses gribu atpakaļ. Bet no otras - es negribu būt atkal viena un to vien darīt kā strādāt un kniebties ar svešiniekiem. Grozies kā gribi - nekas nav labi.