Aisbergs

Viņa dēļ es varētu šķirties no vīra un kļūt cilvēcīga. Tāda jauka, mīļa, mierīga, kārtīga un godīga. Viņš ir tik ļoti ideāls. Viņa attieksme pret sievieti ir tik nevainojama - jebkuras sievietes sapnis. Smuks pēc velna. Gudrs. Tas, ka viņam ir runas defekts padara viņu vēl seksīgāku. Un, kad viņš ir kopā ar manu meitu - viņš ir nepārspējams...

Šoreiz nav slapjā apakšgala variants. Šoreiz man tiešām iet ciet. Es negribu viņu brutāli izdr**t. Es gribu sajust viņu - dzirdēt, redzēt, pavadīt kopā laiku, pieskarties viņam un tikai tad mīlēties. Tieši tā - mīlēties, nevis kniebties.

"Bet es esmu, kas es esmu", kā dzied Robis. Es esmu kuce. Es nevaru nomazgāties tīra un balta, lai būtu pelnijusi tādu vīrieti. Lai gan tik ļoti, ļoti gribētos. Tomēr, man bail, ka to merkantilo kuci par kādu mani padarijis laulātais, nekad neaprakt.

Atliek tikai dabūt viņu par labu čomu un visu dzīvi būt mazliet greizsirdīgai uz viņa nākamo meiteni. Viņš būs kādai perfekts vīrs un fantastisks tēvs.

Esmu sapisusies meistarībā. Pamatīgi.

Vīrs tik ļoti pieradis pie zeķēm, kas "pašas ierāpjas atvilktnē un sadālas pa pāriem", ka šorīt gandrīz Šekspīra cienīgu traģēdiju sataisija. Tagad sēžu un šķiroju visu kalnu :D

Mans Amerikas vācietis mani šodien bildināja...

Kā nāk vakars, tā man ir sūdīgi. Galva griežas. Un pēc brīža man ir sajūta kā pēc būšanas centrifūgā un varu doties mīlēt podu. Ceru, ka tās ir tikai gripas blaknes...

Šī vīkenda iesākumā esmu savesta kopā ar ļoti interesantiem vīriešiem. Tādiem, ar kuriem runājot, man neviļus piezogas domas, kapēc es esmu joprojām ar savu vīru. Tomēr brīdī, kad biju pavisam viena, manī iezagās tāda skumja sajūta. Man ļoti trūka vīra. Ļoti. Tā līdz fiziskām sāpēm sirdī.

Un tagad visu dienu nevaru saprast - tas tāpēc, ka es viņu vienkārši mīlu vai tāpēc, ka viņš nav tāds kādu es vēlētos vīrieti sev blakus. Man vajadzētu tādu kāds bija viens no vakar un šodien satiktajiem vīriešiem.

Man patīk, ka mani žņaudz seksa laikā. Orgasms ir vājprātīgs. Tikai jāiemāca vīram to darīt bez paliekošām sekām, a ta man kakls izskatās tā it kā būtu sakāvusies ar bābu, kas māk tikai skrāpēties. Nē nu labi, manai ādai nevajag jau arī daudz, lai paliktu sarkanzilas strīpas, bet vienalga....
Manā garderobē, kā atklājās, nav neviena apģēŗba gabala, kas aizsedz kaklu. Arī plāno šallīšu nav...

Jūtos kā no jauna piedzimusi. Ūdens aerobika, celiakijas diētas un Dukana diētas apvienojums, bērns atkal dārziņā un ar vīru ar' viss nokārtots. Mūzika skaļi un gaudoju līdz.

Gribas atkal dzīvot. Dzīve ir skaista!!!!

Vakar saņēmos un paņēmu vīru pie dziesmas skaidri un gaiši pasakot, ka tā viš nebūs, kā viņam ienāk prātā. Gaidītā - "nu neguli ar' ar mani, atradīšu citu" vietā galu galā nonāca pie slēdziena, ka negrib vis, ka mani ikdienā mīļo un guļ blakus kāds cits. Attaisnošanās par prezervatīviem - eu, nu, beidz... es tak pilnīgā pālī to daru, domā ka es par tādiem domāju? Ieminējos, ka sapirkšu pilnu māju ar prezervatīviem un sabāzīšu visās kabatās :D, ja jau pielacies spēj domāt par seksu, tad ar lai par šitiem domā. A par to bābu aicināšanu draugos - a es kas, ar viņām nedrīkstu vispār kontaktēties? man uz ielas izlikties, ka nepazīstu utt muļķības. Brīžiem liekas, ka viņam smadzenēs nekā nav. Un šito bābu viņš nedzēsīs no draugiem - tās dzēšanas ir bābu padarīšana. Lai es nobloķējot viņu... Bļāāāā


Lai līdz kādiem absurdiem mēs brīžiem aizrunājāmies, šis jautājums tika izlemts - prezervatīvi un nekādos drauģeļos. Viss. Vēl viens šitāds gadījums un viņš varēs pist nahui no manas dzīves jau nu galīgi nē, bet no gultas gan.

Viens šitāds gājiens un man ir sapista visa apņemšanās dzivot tālāk, sapista apņemšanās strādāt un sapists prieks par ūdens aerobiku.

Lai zebiekstes nogrābstās, ja es to padauzu satikšu kādā koncertā vai krogā.

Viņam pietika nekaunības apstiprināt/uzaicināt pēdējo padauzu drauģeļos. Šobrīd es nesaprotu, kuras sajūtas manī dominē un kapēc. Bet kopumā ņemot esmu nikna. Tik ļoti nikna.Pilnīgi līdz izmisumam. A izmisums par to, ka es absolūti neko nevaru izdarīt. Nožēlojami.

Nē, man tiešām nav nekas pret faktu, ka viņš kniebjas apkārt. Man ir pretenzijas pret šitādām lietām. Drauģeļi, feisbuki, telefona numuri un tālākā komunikācija. Īpaši, ja tādas kuces, zinot, ka vecis precējies, nopišas ar tādu un vēlāk meklē viņa sievas profilu.

Man šodien drauģeļos uzmācas viens 20-gadnieks :D :D :D
-"Man patik tavas nezeligi skaistas krutis gribetju tas pacamdit"
- "Diez vai manam vīram patiks, ka Tu tā darīsi... Un pat ja patiktu - Tu esi stipri pa jaunu, lai tas patiktu man..."
- "Macetju tevi apmierinat un ka vel"
- "Man ir prieks, ka esi tik prasmīgs. Bet, ja Tev nav vismaz 22cm, tad mums nav jēgas tālāk runāt. Es neļauju apmierināt sevi nevienam, kam loceklis ir mazāks nekā manam vīram..."
- "Man ir 25 cm gars aptuveni"
- "Super! Man prieks par Tevi. Bet... man kaut kā negribas tikties ar cilvēku, kurš nav spējīgs uzrakstīt pat vienu teikumu bez kļūdām. Vari netērēt laiku - es netikšos ar Tevi."
- "A par to ko tju man daritju ka kniebtos pastastisi"
- "Nē."

Sēžu un ņirdzu. Bet tad iedomājos - tas tak ir šausmīgi...

Hahahahha
Mūsdienās tomēr ir džentemeņi. Es te vindien uzaicināju vienu čali uz Hobitu aiziet. Šis piekrita, bet beigās izmeta, ka paprasīs Z un D vai šamie negrib ar nākt. Tikko no Z uzzināju, ka viņš kautrējas iet viens, jo es tak esmu XX sieva... Nekas... izmācīsim...

Es viņu satiku... Viņš skatījās uz mani tieši tā pat kā iepriekš. Nu labi - ne tik ļoti uzkrītoši, bet tomēr... :) Es jau ar nepaliku actiņas parādā. Murrr... otrdien tiksimies atkal. Tad jau būs kaut kas jāparunā par tikšanos kaut kad...

Ņauka!

Vēl pāris stundas un es satikšu savu iekāres objektu. Viņam ir tik fantastiska balss, ka man pilnīgi skudriņas sametās runājot ar viņu pa telefonu.

Es laikam esmu lielāka cūka par vīru. Jo es iekaroju skaidrā, turpretī vīrs to dara pielacies kā vakar dzimis ezis....

Šobrīd man tik ļoti gribētos, lai mans vīrs vairs nelaistu man pa kreisi. Un tad viņš arī varētu būt man vienīgais. Tomēr kārtējo reizi saprotu - man patīk citi vīrieši, tāpēc man it kā nav tiesību būt dusmīgai vai sāpinātai par viņa 6dienas izgājienu... Bet... grrrr.....

principā, man ir vienalga ko un ar ko viņš darija, kamēr es par to nedomāju.

Iespējams, ka gadījumā, ja man uzrastos vīrietis, kurš mani ne tikai cienītu un mīlētu, bet arī gribētu, lai mēs esam viens otram uzticīgi, es aizietu no vīra.

Kad sestdienas rītā vīrs joprojām nebija mājās un neatbildēja uz telefona zvaniem, es sapratu, kur viņš ir. Kad 14.00 saņēmu sms ar tekstu - sorry, bik aizdzēros - es zināju, ka viņš melo. Es vienmēr zinu, kad viņš ir pie kārtējās mauķeles.

Man tā pietrūkst savas naudas. Tās algas, ko pelnīju Vācijā. Fak, man tagad katrs santīms jāprasa vīram. Viņš, protams, dod cik man vajag, bet tas jautājums - "a kam tev?" vai "a kapēc tik daudz?" mani nogalina.

Saņemies, govs, un ej strādāt!!!! Nevis sēdi pie neta...

Man ir tik daudz plānu. Ko es gribu, kā to panākt un, galvenais, arī vēlme to darīt. Bet man kaut kā trūkst. Iedvesmas? vai kaut kā cita, ko es pat nemāku nosaukt. Es katru rītu pieceļos, uztaisu famīlijai brokastis. aizvedu sīko uz b/d, atnāku atpakaļ un ..... ielienu gultā gulēt... un noguļu līdz pusdienlaikam.... un tad vairs neko negribas...un sāk gribēties tikai uz vakarpusi, kad vairs jau nav laika, jo jāiet pēc sīkās, jāved viņa uz pulciņiem un tad jātaisa vakariņas un visi citi mājas darbi...

Kaut kas galīgi neštimmē kopā. Man ir tik daudz ko darīt, un gribas to visu izdarīt. Bet negtibas...