tēvs' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 13 journal entries, after skipping by the 160 most recent ones recorded in
tēvs' LiveJournal:
[ Next 20 >> ]
Tuesday, April 17th, 2018 | 5:59 pm |
Ko dara senči, kad sīči ir pie vecvecākiem? Pareizi - staigā uz ķinīti, dzer un drāžas. Uzvedas, kā tīņi, vārdu sakot. Ko dara vecvecāki, kad visi sīkie ir prom? To labāk nezināt | Thursday, April 12th, 2018 | 12:39 pm |
Ar bitēm nekad neko nevar zināt Kādā brīdī, kā izrādās, esam iedzinuši sīcim bailes no bitēm. Droši vien kādā grāmatā tika minēts, ka bites nevajadzētu aiztikt. Labas, veselīgas bailes, bišu dzēlieni tomēr sāp, jā. Problēma ir tanī, ka nav īstas skaidrības, kas ir bite un kā tā izskatās. Tā preambula, tātad. Pirmais incidents bija pie vecvecākiem. Pavasaris, dzīvība mostas, un bites līdz ar visu pārejo. Sīcis izskrien brēkdams no virtuves - tur bites lidinās! Paneļu mājas pēdējā stāvā! Nu, iesim skatīties, kas un kur pūžņo. Izrādās, augļu mušiņas uz palodzes augošo sīpolu traukā ievakušās. Skaidrojām daudz un ilgi, nav pārliecības, ka daleca. Nākamais incidents bija jau mājās. Pirmā patiešām siltā diena ar ~20 'C, kā jau pierasts, jumts uzkarsis un piesildījis visu dzīvokļa augšējo stāvu. Neko darīt - logi vaļā, lai vēdinās, grūši guļas karstās telpās. Noliku sīci gulēt kā parasti - pus stunda lasīšanas, tad jau lai pats spēlējas un rubās ārā, man ir labākas lietas ko darīt, nevis klāt sēdēt. 10 minūtes vēlāk sīcis izlido no istabas - bites! Jāiet glābt, moš tiešām kāda būtu ielidojusi, par spīti tam, ka agrs vēl priekš viņām. Plus mums pažobelē lapsenes regulāri mēģina ievākties. Izrādijās, ka divi odi sīca ap lampu. Labi, noķēru, nospiedu, sīcis tuvāk par pus metru nav ar mieru klāt iet. Pat līķīšiem. Nomierināju, ļāvu klēpī aizmigt, jo savādāk nekā - stress taču. Viss beidzās ar lēmumu uzlikt sezonālo odu tīklu logam priekšā. Ne vella nebeidzās. Vakar vakarā tracis 2 stundu garumā par gulēšanu. Es izbesījies, sīcis nopuņķojies. Nav ar mieru viens pats gulēt, vai nu manā klēpī, vai man blakus sēžot. Un izstāstīt, kas par problēmu nevar. Pats droši vien īsti nesaprot. Šodien skaidrā prātā appīpēju vakarvakara notikumus un secinu, ka droši vien bail. No bitēm. | Sunday, April 8th, 2018 | 8:10 am |
nē, gribu Nevaru saprast, kas tas par ieradumu uzdot jautājumus nolieguma formā? Interesanti ir tas, ka divgadnieks saprot dubultnolieguma fīču. Teiksiim, ja jautā :"Vai cepumu nevēlies?", viņš atbildēs "nē". Savukārt, ja jautā " vai vēlies cepumu?", atbilde būs "jā". Tiesa, es vados no aksiomas, ka jams vienmēr vēlas cepumu un pilna atbilde pirmajā gadijumā būtu " nē, es ne nevēlos cepumu." Tobiš vēlos. Katru reizi, kad sanāk runāt ar kādu ārzemnieku, kas runā perfektā latvju valodā, vienmēr ir dīvaina sajūta (ja nezini, ka runā ar ārzemnieku) - valodnieciskais ģeolokators nedarbojas, jo cilvēks nenorij galotnes, kā ventiš, nemīkstina, nelieto ievazājumus un dubultnoliegumus un vispār runā tā, ka komatus var dzirdēt un teikuma struktūru redzēt kā uz delnas. Neviens taču tā nerunā. Lai gan augstāk minētais piemērs rāda, ka tomēr ir kautkāds pamatojums tiem gramatikas tikumiem | Sunday, March 25th, 2018 | 9:10 am |
Loģika Stāvu pie plīts, cepu pankūkas, pienāk Sīcis un iebāž roku manā kabatā. "Kas tur ir?" jautāju šim. Jams:"roka!" I neiebildīsi | 9:00 am |
Pulksteņi Pulksteņu grozīšana senāk šķita ļoti kaitinoša, tā nedagulētā stunda tomēr mainija pasauli. Tagad, konstanta miega bada režīmā, nekas īpaši nav mainijies - sīcim ta neviens nav pateicis, ka saule lec vēlāk. Relatīvi pret sauli nav mainijies, pulksteņlaiks kļuvis ērtāks. Tas arī - celšanās līdz ar sauli. Nez, vai tas ir normāli, vai nē, bet pēdējo nedēļu jams sāk ārdīties kau piecos - pus sešos. Ziemā gadījās, ka nopampa līdz deviņiem. Esam aizbarikadējuši logus, lai dienasgaisma netiek iekšā, bet vai nu ar vismazāko spraugu pietiek, vai arī ir kāds cits stimuls... | Saturday, March 24th, 2018 | 6:27 pm |
Cik bieži jums sanāk lietot frāzes, kā "Lūdzu, nebāz sev dibenā dakšu"? | Monday, March 12th, 2018 | 9:51 pm |
Nolaid brilli! Jau kāda pusotra gada vecumā sākām (droši vien, ka pat ātrāk) sīci sēdināt uz poda un mēģināt piekoļīt, lai jams darās tanī, nevis ūziņās. Protams, ka ne pārāk rezultatīvi. Kā viens trīs bērnu tēvs viedi noteica: "Ies paši, kad būs nobrieduši". Tā arī bija. Nobrieda pāris mēnešus vēlāk. Vienu dienu vienkārši aizgāja, apsēdās un pamīza. Kopš tā laika neviens no vecākiem nedrīkst atrasties WC viens pats, sīkais kontrolieris vienmēr blakus. Sākumā no mucīša iemācijās, ka pēc mīziena kājstarpe obligāti jāslauka. No manis sāka mācīties stāvus tecināt. Protams, ka ne pārāk precīzi. Lai apturētu Noasa plūdus, nācās pašam pāriet uz sēdēšanu. Zin, nekāda tak vaina. Īstenībā reizēm pat relaksējošāk, nekā stāvot. Periodiski tāpat aizmirstas, tad pagriezies un redzi, kā sīkais rotē uz riņķi ar šļācošu pipelīti. Bļin, atkal jāslauka | Tuesday, February 27th, 2018 | 5:42 pm |
Ugunsdrošība Kādā vecumā ir ok dot sīcim ar sērkociņiem spēlēties? Manuprāt, divarpus ir ok. Precizēšu - ar sērkociņiem, nevis uguni. Teiksim, ar pinceti jamos atpakaļ kastītē krāmēt, motoriku un precizitāti mocīt. Būvdarbiem par agru vēl. Kodolieročiem arī | 5:32 pm |
slims? Sīcim jau kādas 2 nedēļas atpakaļ sākās krākšana, lai gan pa dienu nešņaukājas. Devām paracetamola sīrupu un kautkādu ķērpju sīrupu elpceļiem. Palīdzēja. Pārstājām dot. Vakar pirms gulētiešanas čalis saka, ka grib zāles. Es saku, ka nevajag, jau esi vesels. Šis, biš padomājis, paziņo, ka nedaudz tomēr saplīsis esot. | Wednesday, February 21st, 2018 | 8:50 pm |
Meistars darba nebijās Šodien bijām pie friziera, sīcim pačku apcirpt. Kā jau pierasts, kādam ir jārāda priekšzīme. Tā kā drāma jau tāpat ar zēngalviņu, tad mana kārta upurēt cirtas. Visu dienu čalis starā, ka braucam pie friziertantes. Tikko jams piefiksē, ka esam galā, apmetas riņķī, un gaudodams izsperas pa durvīm laukā. "Nē, nē, tikai ne frizieri!" Nācās mierināt un teikt, ka tikai mani cirps, tev tik jāpaspēlējas un jāpagaida. Kad esmu apcirpts, sīcis joprojām atsakās moku krēslā sēsties. Friziere normāla, apliek sīcim savu apmetni, noliek priekšā mazu galdiņu, vienā rokā iedod izsmidzinātāju ar ūdeni, otrā - grozu ar rotaļu automašīnām un paziņo, ka tagad spēlēsim automazgātavu. Čalim smidzinātājs mīļākā rotaļlieta, ķeras pie darba. Tikko pirmais auto rokā, frizierīte turpat telpas vidū stāvošam sīcim sāk šņikāt. Tas pat neiepīkstējās; es ahujā. Vot tā, lūk, ātri, profesionāli, ar pareizu pieeju un LĒTI tikām apčubināti.
Citās ziņās - divarpus gadus vēlāk viņa jautā, vai negribot otru. Teicu, ka lai pagaida vismaz gadu pēc tam, kad būsim izgulējušies | Monday, February 19th, 2018 | 5:34 pm |
Ikdienišķie meli Meli ir visapkārt. Melo visi, tai skaitā arī vecāki. Varbūt, ka jo īpaši vecāki. Mums ir divi lielie regulārie meli: - čurāšana katru vakaru: kad gulētiešana aizņem vairāk kā stundu un jau ir iestājies zajobs, tad senči iet pamīzt un "tūlīt būšu atpakaļ". Parasti tas notiek, kad jau ir redzams, ka sīcis grib atplīst, bet nez kāda iemesla dēļ spītējas - salauztie rati: ratus ar mazajiem ratiņiem (khehe) ir nejēgā grūti stumt, it sevišķi pa sniega putru, kad sīcis velk kājas pa zemi, nobīda smaguma centru uz vienu stūri un visādi citādi palīdz. Tādēļ, lai nebūtu gaudošanas par to, ka gribas ar ratiem, tie ir saplīsuši. Un jālieto ir ragaviņas, dipdaps vai vellapēds | Wednesday, February 14th, 2018 | 6:33 pm |
Kas guļ, tas ceļo Dodoties garākos pārbraucienos ar sabtransu (1h+), to vislabāk darīt tajos laikos, kad sīcim diendusas laiks. Citādāk tās stundas jāliek kopā minūte pa minūtei, jo nosēdēt mierā nav iespējams pat ar multeņu palīdzību. 2 minūtes talčoka apmeklējumiem x3, 5 minūtes x3 sviestmaizes, 2 minūtes x4 sunīšu un bēbīšu apskate, 10 minūtes pretīmsēdošās tantes darbību apziņošana ( TANTE DZER ŪDENI, TANTE LASA GRĀMATU, TANTE GUĻ, TANTE VAIRS NEGUĻ), etc. Mocības gan sev, gan sīcim, gan apkārtnei | Monday, February 12th, 2018 | 8:29 pm |
Velk un velk Sīcim kārtējais pirmsguļas rituāls - stāv stūrī, dirš biksēs un skandina citāti no krievu pasakas par rāceni "velk un velk un nevar izvilkt ārā". Tematiski |
[ Next 20 >> ]
|