tēvs' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, October 28th, 2019
Time |
Event |
12:15p |
Šonakt ap pus četriem sīcis atvelkas, atkal grib pie mums gultā līst. Tiek dzīts prom. Apsēžas uz palodzes, laikam taisās gulēt tur. Mucīts iet trenkāt uz gultu, sīcis velkas līdz. Gultā ielīdis jams paziņo, ka pie durvīm esot žurku acis. Kautkāda gaisma uz slēdža atspīd. Skaidrojam, ka nav žurku, viss kulē, liecies gulēt, tas bija tikai sapnis. Neparko. Nāks pie mums gultā. Stāstam, ka vietas nav, tu jau esi liels čalis, gulta trijiem par mazu. Tad izsprāgst: "Mammu, ej tad gulēt lejā" (mums lejā dīvāns ir, uz kura reizēm guļam, kad sīcis pārāk ārdās pa gultu). A ko mamma? Aizgāja, jopt. Palikām gulēt divi čaļi vienā gultā. Vakarā būs pārrunas, jo šitā tak nevar. | 12:21p |
Vēl par fōbijām Ā, nu jā, nopirkām tak jaunu veļas mašīnu. Super klusa, rukā uz urrā. Šoreiz no priekšas lādējamo, lai neatkārtotos iepriekšējais. Bērnam jau sena trauma no pīkstošiem agregātiem, visdrīzāk no dūmu detektōra, kas kauc diezgan griezīgi. Jaunā vešmašīna klusām un pieklājīgi nopīkstas 3x, kad darbiņš padarīts. Sīkais tagad nevar vairs viens pats aiziet pakakāt, jo baidās, ka veļas mašīna uz šo sāks pīkstēt. Atklājām manuālī, ka pīkstēšanu var atslēgt, kas arī tika izdarīts un izstāstīts bērnam. Tāpat ir problēma. Pīkstēšanas fōbija, šķiet, ir uz palikšanu.
Vēl mums ir duša ar rādžu un tvaicēšanās fīčām. Regulējams, protams, ar glāstekrānu, kas ģļuko pēc vella. Viena no fīčam ir palīdzības izsaukšana, kas sāk skaļi un griezīgi kaukt. Tā kaukšana ir vēl trakāka, ja esi dušā tajā brīdī, jo pati duša darbojas kā reverberators. Krč kafijojam vienu dienu, sīkais pačkājas pa dušu, līdz dzirdam šo griezīgo pīkstoņu un vēl griezīgāku histērijas ķērcienu. Dušas padonam mala ir sīkajam līdz padusēm. Spriežot pēc īsā laika sprīža, kas pagāja kopš pīkstoņas sākuma līdz brīdim, kad sīcis bija klēpī, jams burtiski pārleca pāri tai malai. Laikam gar kontroles paneli vairs negrābstīsies... |
|