tati

3.5.11 13:03

Biju pirtī, kurā ūdens tvertne pasniedza koncertu "Perkusijas apkārt pasaulei". Hah.

Šodien ķirbju diena - taps ķirbju krēmzupa, ķirbju risotto un kautkas vēl tur. Dabūju pusķirbi, kā nekā.

• 2 uzdrukāja
• drukāt

1.5.11 17:22

Ja ir siers un siera izstrādājums, krējums un krējuma izstrādājums, tad kāpēc nav alus un alus izstrādājums arī normāli iekategorizēti?

• drukāt

26.3.11 17:04

Ciemojoties pie mammas, beidzot tiku palutināta ar to, ka kāds man ēst pagatavo un pie tam vēl vairākus ēdienus. Tas vēl nebūtu tas lielākais prieks. Mēneša prieks, ko parādīja mamma, ir vienkārši fantassstik mājas lapa internetā, kurā pavāriņš brīnišķā latvju valodā paskaidro kā gatavot ēst un parāda ēstgatavošanas procesu - fotoreceptes.lv

 Ie-sa-ku!

• 5 uzdrukāja
• drukāt

9.2.11 14:42

Ir aizdoma, ka šodien varētu apēst mana auguma šokolādes zaķi.
Vēl pamatotākas ir aizdomas, ka metīšu lielu līkumu un aizrikšošu uz Skrīveru saldumu veikalu pēc mīkstajām Gotiņām.

• drukāt

6.1.11 21:44

Well, I knew it! 

• 2 uzdrukāja
• drukāt

5.11.10 14:30 - par saldo

Man ļoti garšo gabaliņos sagriezts zefīrs ar skābo krējumu, un patīk pusmūža dāmiņu smaržas, kuras lieto ļōti saldas smaržas (Dzintara produkcija vispār liek spiegt).

• 10 uzdrukāja
• drukāt

20.10.10 11:01

Rudens - tas i forši, jo ir ķirbji, krāsainas lapas un daudz miera. Esmu ķirbju pavēlniece - prātā vislaik dāžādās ķirbju receptes. Pati brīnos, ka tādus ņamzī var uztaisīt no ķirbjiem. Vakardienas zuperīgā ķirbju mērce pati prātā atpeldēja pie manis.

Un vēl vakar, pateicoties Mr. Speinim, iepazinos ar brīnišķīgu hhop - Blak Forest. Jāčurā biksēs, cik skaists flow, vokāls un dope hhops. Vairāku nedēļu meklētais, pats ausī ieleca.

Nu redz, secinājums ir viens - viss pats par sevi nāk & atnāk.

• drukāt

14.10.10 10:20

Pīlādžogu želeja, kā visiem iznāms, ir ļoti veselīgs produkts. Bet ne jau tāpēc es atvēru tieši šo burku - tā tika atvērta, jo bija vienīgā, kas bija manos spēkos atvērt. Nu lūk. Ieliku želeju ikrīta putrā un sanāca FUUUUUUJ. Abet nākamajā rītā atcerējos lielo nom-nom-nom variantu - želeja ar sieru. Rupjmaizīte, puscietais sieriņš un pa virsu pīlādžu želeja. Ojomajō... Lūk tās ir īstas kārumnieka brokastis. Labi, ka pēc divām sier-želejas maizītēm mājās maize beidzās.

Visa tā pīlādžu padarīšana man joprojām atgādina grupu "Titāniks" un grupas superdziesmu ar superspērieniem un gramstīšanos "Pīlādžoga". He.

• drukāt

18.8.10 12:31

Vakar ar draudzeni gājām ielās pretzeļus lūkoties uz vietu, kur, kā viens cibotājs ieteica - tur pārdod pretzels - Rigensis. Skuju! Skuju (atkārtoju)! Pretzeļus taisa tikai kautkāda viena konditore un kad viņa taisīs, to zin tikai Pretzeļdievs. Neapmierinātas izstaigājām visu Vecrīgu ošņādamās pēc kūkām, izstaigājot visas mazās ieliņas. Neapmierinājuma mākta nopirku Mārtiņa Beķerejā gatavoto meduskūku (kura, patiesībsakot, tur tiek ļoti labi gatavota), draudzene iepirka picu just like in Zurich, bet kopā nopirkām visu nepieciešamo...ķilavmaizēm.
Starp citu, biju patīkami pārsteigta, ka Rimčikos pārdod safasētas 4 rupjmaizes šķēlītes, jo tādai maizes neēdājai kā es, četras maizes šķēles ir samoje to, savādāk parasti 1/3 maizes tiek izbarota žurkām vai pīlēm.

• drukāt

31.3.10 10:19

Mmm. Lieldienas... (mēle pār plecu)
Nēnormāli gribās vārītas olas ar manojēzi un baltmaizi. Biju aizmirsusi, kāpēc tūliņ svētki būs. Un tad atcerējos - vārīto olu svētki... Jes!
Un olas pa gaisu, kad notiek olkautiņi. Es esmu īsts pagāns - Kristum neticu, bet ticu saules spēkam olā.

• 6 uzdrukāja
• drukāt

22.3.10 13:26

Tirgū ievēroju stendu ar cigoriņu kafiju. Divi dienas nebija miers līdz...nopirku. Īsāk sakot, šķīstošā dziedinošā cigoriņu kafija + cukurs + piens (ērm, darbā piens nav, tāpēc ir bezpiena cukurotā kafija) ir pērfekts našķis pēc pusdienām tiem cilvēkiem, kuri kafiju nedzer. Zuperīgi garšīga padarīšana bez kafijas rūgtuma un sirdsklapēm.

A šodien aizmirsu mājās maku. Attapos tikai ejot pusdienās. Badu neesmu cietusi ;]

• 4 uzdrukāja
• drukāt

4.3.10 10:19

Cīsiņi. Nebiju ēdusi vairākus gadus (izņemot iekš hotdoga neLatvijā). Nu un tad turpinot iesākto senneēsto ēdienu atkalpagaršošanu, nopirku. Patiesību sakot, nav tik vienkārši nopirkt cīsiņus vienai personai, jo kvalitaīvi (nu, daudzmaz) cīsiņi pārdodas tikai milzu iepakojumos (laikam tikai milzu ģimenēm vai ikdienas cīsiņrīmām paredzēti). Nē nu, var jau nopirkt tirgū cīsiņus pa 0,80 Ls/kg... Atradu mazāka iepakojuma cīsiņus (tāpat - 320 grami), nopirku, uzvārīju, iztinu no plēves ārā, apēdu vienu un bija...saibis garšīgi! Tā es pa visu vakaru apēdu kādus 5-6. Garšīgi, bēt nu atkal kādam ilgākam laikam pietiks.

Sapņoju par vasaru (īstajos sapņos) un festivālos būšanu. Uz vienu festvālu biļete jau ir, uz otru jāpērk būs nākamo nedēļ. Vrummm vrummmmm.

• 20 uzdrukāja
• drukāt

23.2.10 10:35

Man patīk (varētu teikt, ka mīlu) gatavot ēst, bet ar nosacījumu, ka gatavoju kādam (nebūšu vienīgā ēdāja) - šmorēt, cept, tvaicēt, vārīt un, vienkārši sakot, piesārņot visu virtuvi. Uzmeikot superkūku, megagaļu vai ekstradārzeņus un vienai apēst tas ir pilnīgs sakī-sakī.
Ja man jāgatavo tikai sev, tad varu kaut vai veselu mēnesi ēst auzu pārslu putru.

A kincīši paliek arvien tukšāki un tukšāki. Man vairāk vietas, he hē.

Bēt sestdien, kad bija superlielais putenis, sajutos kā veclaiku padomjfilmā un tirgū sapirkos daudz apelsīnus, un tad maisiņā staipījos apkārt. Žēl tikai, ka nebija tas tīkliņmaisiņš.

• 2 uzdrukāja
• drukāt

1.2.10 15:13

Veco dienu saldumu garšošana turpinās.
Šoreiz gāju uz tirgu meklēt prjaņikus. Kāpēc gāju uz tirgu? Jo veikalos nevar nopirkt tos lielos prjaņikus, kādi agrāk bija un nevar arī nopirkt prjaņikus ar piparmētru glazūru. Jēs, izrādās, ka bišiņ vairāk par latu/kg var nopirkt i tos, i citus prjaņikus. Nopirku lielos parastos un lielos piparmētrīgos. Tie parastie ir tomēr biš savādāki, nekā agrāk bija - kautkas īsti neuzjundīja manī bērnu dienu tējas priekus. BET, piparmētrīgie ir toč-toč kā agrāk. Īsāk sakot - nommnomnom tikai varu teikt par piparmētru prjaņikiem, pēc kura (viena prjaņika (jo 2 prjaņiki ir DAFIGA daudz)) apēšanas nevajag ēst mentolkošļeni.

Bēt, dēļ šī mēsllaika (vai nu auksts tā, ka zila kā tirgus vista izskatos vai arī šāds puteņmēsls, kurš atgādina sūnu ciema epopeju) sen neesmu bijusi uz kino. Un pateikšu godīgi, tas sāp... Serdce iztekaet krovju.

• 2 uzdrukāja
• drukāt

28.1.10 10:19

Aizmirsto gardumu eksperimenti turpinās.
Vakar uzvārīju kakao pulveris + piens + cukurs, ko agrāk vēsās ziemas dienās/vakaros mamma deva. Nomnomnom. Garšo dafiga reizes labāk par tiem "šokolādes dzērieniem" (aka Nesquick vai kautkas tāds). Nākamreiz vēl pielikšu saldo krējumu, lai treknāks un garšo pēc izkusuša šokolādes saldējuma, un mēģināšu atcerēties nopirkt zefīru, ko kausēt iekš kakao.

Šodien mirušajam vectēvam Kārlim vārdadiena. Atradu vienā grāmatā viņa zīmīti (agrāk nebija mobilo telefonu, ja?!): "Šeit bija Kārlis. Aizgāju tālāk. Kārlis".
Svīt.

• drukāt

25.1.10 11:10

Nākamais oldschool-īgais gardums, ko beidzot nopirku ir - bubļiki (aka mīsktās barankas)!
Protams, pie mums (Latvijā vai manā rajonā, vai...whatever) ir nopērkami Lietuvā ražotie bubļiki, bet tāpat bija nomnomnom - norībēja pa rīkles atveri grabēdami. Un ja vēl plūmju ievārījumu un mello tēju lieto komplektā ar bubļiku, tad i vābše gribas spiegt un kaukt pret augošo mēnesi.

Sestdien gulēju dīvāniņā zem segas, lasīju savu superiemīļoto žurcīti Esquire (kas, jāpiebilst, ir žurnāls vīriešiem) un dzēru tumšo aliņu. Citreiz brīnos, ka man starp/pie/virs kājām nav oliņas un neesmu orientēta uz sieviešu izmīlēšanu.
Bet šodien - Metallica!

• 7 uzdrukāja
• drukāt

23.1.10 21:41 - tur!

Ār jū fakin kiding mī? Nu neprasiet kur iet, braukt vai kā savādāk norādīt virzienu, jautājot vai tas ir pa labi vai kreisi. Nē! Es esmu labās-kreisās puses nepraša. Man nav nekādas nojausmas, uz kuru pusi ir pa labi un uz kuru pusi ir pa kreisi. Ja man noteikti vajag pateikt virzienu, uzreiz skatos uz roku, kurā es parasti turu pildspalvu un tādejādi izdaru secinājumus.

Bet piebilde ir tā, ka saldās kukurūzas nūjiņas ir veltīgi aizmirsts kārums. Atceros, ka pakās bija dažas kukurūzas nūjiņas, kuras bija viscaur ar to balto vielu apkārt. Un tas bija kautiņš, kurš pirmais to apēdīs. Ņamsī.
Piebilde2. Kukurūzas nūjiņas nav tādas kā agrāk, tagad ir glazētas. Bet, tāpat ir ņamņamņamņamņam.

• 6 uzdrukāja
• drukāt

9.12.09 11:58

Veicot mājās mazu perestroiku un grāmatu plauktu atkārtotu izrevidēšanu grāmatu skaitļa samazināšanas nolūkos, uzkūlos uz vecām pavārgrāmatām. Tā nu es gandrīz katru vakaru šķirstu pavārgrāmatas, domājot par to, ko nu Ziemsvētkos liek galdā. Interesanti palasīt kara laiku (tobiš ~1940to gadu) grāmatas. Vakar lasīju par kara laika ēdieniem, kā ekonomēt un tā - kara laika pīrāgi, omletes, zupas un viss pārējais. Bē, depresīva lasāmviela! Bet šķirstu, šķirstu, šķirstu un tur tik daudz vārdi, kuri ir mainīti, pazuduši vai ar nesaprotamu nozīmi.
Bet mīkla paliek viena (un mīla arī ;]) - kā pārsvērst visur esošo - viena karote sodas + viena karote etiķis uz cepampulveri...
Korotchshe, kasu pakausi un miedzu ar vienu aci.

• 4 uzdrukāja
• drukāt

21.10.09 13:01 - zand(ART)s

Vakar par vienu mazu haltūriņu dabūju ~9 kg zivju - ~ 5 kg smagu zandartu, ~3 kg smagu lasi un ~ 1 kg nesmagu zandartu. Ja pirms gada es varēju čīkstēt, ka nemāku gatavot zivis, tad nu noteikti šādu domu var izmest no galvas (un citu vietu) smadzenēm. Bet, tā gatavošana ir tas vieglākais process. Tīrīju no zvīņām, šķērdu iekšas un griezu galvu, cirtu lielo asaku. Īsāk sakot - jomajō, zivju tīrīšana ir vīriešu padarīšana. Bet, teikšu godīgi, uzšķēržot to milzu zandartu, sajūtas nebija necik tīkamas - milzu dzīvnieks (kuru es saucu par dinozauru) paliek milzu dzīvnieks...

Priekšautu gan es novilku neilgi pirms gultā līšanas, jo pēc pieprasījuma nācās cept skrummmmmšķīgo ābolkūku. Ņam.

• 12 uzdrukāja
• drukāt