14:19 - dambis man parādīja
- Ejot pa dambja betona maliņu, visu laiku skatījos uz to mazo šauro taciņu, pa kuru man jāiet. Pēc šāda hipnotiska gājiena minūtes garumā, apstājos un skatījos uz bļitkotājiem. Un tad tas notika - gaismas svītra metra platumā sniedzās pār mani no debesīm līdz acīm. Tāda sajūta, it kā tu esi Dieva izredzētais kādā no fantastikas filmām. Vizuālais efekts tā satrieca, ka kritu uz aizmuguri, kur mani gaidīja sniegs. Bum! Aizver acis, turpini klausīties mūziku un mēģini izprast - kurā dimensijā atrodies.
- Pārvarēju savas bailes un slidinājos pa Daugavu. Vēroju Daugavas plaisas.
- Skatījos kā cilvēki ātri slido pa Daugavu ar mazo izpletnīšu (nu, tie mazie, kuri iet līdz ar vēju un velk līdzi cilvēku) palīdzību.
- Redzēju
kā sniegā atgaismojas dzeltenais uzraksts "Kupatsa zapreščeno".
Izskatījās tā, it kā saule spīdētu tieši pie pašas betona malas tajos
noteiktajos kvadrātcentimetros.
