Pilsēta-
Izplatīts ir uzskats, ka bērni ir atklāti, ka patiesība par viņu dzīvi sūktin sūcas uz āru. Tas ir aplami. Neviens nav noslēgtāks kā bērni, un nevienam nav lielāka nepieciešamība tādam būt. Par atbildi pasaulei, kura nemitīgi nāk ar konservu taisāmo, lai atvērtu tos vaļā un apskatītos, kas tiem iekšā, pievēēršot uzmanību tam, vai saturs nebūtu jāaizstāj ar kādu ejošāku konservu.
Viena no tām lietām, ko var mācīties no sniega, ir tas, kā lielie spēki un katastrofas vienmēr mazākā formātā ir sastopami ikdienā.
Ja kāda iesauka pielīp, tad tas ir tāpēc, ka tā ir uzķērusi kādu dziļāku patiesību.
Man ar manu telpisko brīvību ir tāpat kā vīriešiem, cik esmu ievērojusi, ar viņu olām. Es auklēju to kā zīdaini un pielūdzu kā dievieti.
Dažādi var meiģināt piesegt depresiju. Var klausīties ērģeļmūziku Pestītāja baznīcā. Var ar žileti izveidot pulverveidīgu laba garastāvokļa taciņu uz kabatas spogulīša un iesūkt to ar kokteiļa salmiņu. Var saukt palīga. Piemēram, pa telefonu, tādejādi nodrošinot sev konkrētu klausītāju. Tas ir eiropeiskais veids. Cerēt, ka izdosies tikt laukā no problēmām. Es izvēlos grenlanndisko. tas nozīmē- ieiet sliktajā omā. Palikt savu sagrāvi zem mikroskopa un kavēties pie šī skata.
Iemīējušies cilvēki pielūdz fotogrāfijas. Viņi tup uz ceļiem kabatslakata priekšā. Viņi dodas ceļojumā, lai paskatītos uz mājas sienām. Viņi pasāk jebko, kas spēj uzpūst to liesmu, kura viņus vienlaikus gan sasilda, gan sadedzina.
- Tāpēc, ka skaitļu sistema ir kā cilvēka dzīve. Iesākumā ņemsim naturālos skaitlus. Tie ir tie veselie un pozitīvie. Maza bērna skaitļi. taču cilveka apziņa izplešas. Bērns atklāj ilgas, un, vai zini, kas ir ilgu matemātiskā izteiksme?
Viņš pielej zupai saldu krējumu un dažas lāses apelsīnu sulas.
- tie ir negatīvie skaitļi. Tie formalizē sajūtu, ka kaut kā trūkst. Un apziņa joprojām paplašinās un aug, un bērns atklāj intervālus. Starp akmeņiem, starp ķērpjiem uz akmeņiem, starp cilvēkiem. Un starp skaitļiem. Un , vai zini, pie kā tas noved? Tas noved pie daļskaitļiem. Veselie skaitļi plus daļskaitļi veido racionālos skaitļus. bet apziņa vel neapstājas. Tā grib pārkāpt pāri saprāta robežām. Tā pievieno tik absurdu darbību kā kvadrātsaknes vilkšana. Un dabū irocionālus skaitļus.
Viņš cepešplītī uzsilda franču maizi un ieber piparu maltuvītē piparus.
- Tas ir sava veida vājprāts. Jo irocionālie skaitļi ir bezgalīgi. Tie nav uzrakstāmi. Tie piespiež apziņu ietiekties nebeidzamajā. Un, irocionālos skaitļus pieskaitot racionālajiem, dabū reālos skaitļus.
Viens no simptomiem, ka tava dzīve būtu savedama kārtībā, ir tas, ja tava iedzīve laika gaita lielākoties sakrājusies no mantām, kuras esi aizņēmies jau pirms pārak ilga laika un kuras ir par vēlu dot atpakaļ, jo tu labprātāk būtu ar mieru noskūt pliku galvu nekā nonākt konfrontācijā ar to briesmekli, kurš ir šo mantu likumīgais īpašnieks.
Ierobežojot laicīgo, domāšana tiek atbrīvota garīgajam.
Dzīvē nedrīkst būt nekā tāda, kas ir tikai un vienīgi pārvietošanās no vienas vietas uz otru. Ik viena pastaiga ir jāveic tā, itkā tas būtu viss , kas palicis pāri.
Īsteni egocentriskam cilvēkam apkārtējie nobāl un kļūst anonīmi.
Kaunīgums ir daļa no cilvēka dabīgajiem pamatiem.
Kad cilvēks ir nodzinies, viņš piepeši atklāj sevī jautra cinisma apvidus.
Jūra -
Nekas šajā pasaulē nav tik grotesks kā trešajā un ceturtaja pasaulē praktizēta eiropiešu auksta pieklajība.
Ja tev pašam un tavām iekšējām izjūtām ir doti pavisam nedaudzi kubikmetri, tad šajā privātajā telpā, lai tā spētu pretoties uz padošanos, sabrukumu un destrukciju vērstajam apkartejās vides spiedienam, ir jāvalda vispedantiskākai regularitatei.
Mēs nevaram nodoties tam, lai visu saskaldītu gabaliņos, nedz meklējot brilles, nedz pudeles, mums ir jāapdomājās un tad jāsajūt, jāatrod noziedzinieks sevī, un jāizspriež, kur mēs paši tās būtu nobāzuši, lai nemaisās pa kājām.
Būdams bez mājām, cilvēks viemēr meklēs atbildtības , līdzības, niecīgas krāsas, smaržas un pieskārienus, kas atgādinātu vietu, kur viņš ir juties kā mājās, kur viņš reiz ir bijis mierā.
Nāves trūkums nav tas, ka tā maina nākotni. Trūkums ir tas, ka ta atstāj mūs vienus ar mūsu atmiņām.
Jūtām ir jāplūst tīram, lai tās nesamudžinātos.
Ziemeļgrenlandē attāluma mērvienība ir sinik, "miegs", braucienā pavadīto pārnakšņošanu skaits.
Izolētas ļaužu grupas sastāvā- internātskolā, ledājos uz kuģa - cilvēka individualitāte izšķīst un to daļēji aizstaj vienota veseluma sajūta. Jebkurā brīdī es neapzināti spēju noteikt ikviena atrašanās vietu kuģa kosmosā.
Iemīlēšanās tiek krietni pārvērtēta. Iemīlēšanās sastāv no četrdesmit pieciem procentiem baiļu netikt akceptētam, no četrdesmit pieciem procentiem maniakālu cerību, ka tieši šoreiz šīs bailes tiks atstātas kaunā, un no pieticīgiem desmit procentiem vārgulīgas nojausmas par mīlestības iespējamību.
Iemīlēšanās ir sava veida vājprats. Tuvos rados ar naidu, ar atsalumu, ar nenovīdību, ar skurbuli, ar pašnāvību.
Sentimentalitāte mūžam būs cilvēka pirmais dumpis pret attīstību.
Sabrukumam nebūt nav jānāk kā lūzumam, ta vienlīdz labi var iestāties, cilvēkam lēnām un pamazītēm ieslīgstot rezignācijā.
Ikviena cilvēka sapnis ir atrast atslēgu uz sevi pašu un savu nākotni.
Mēs dzīvojam kopā saspiestu sakarību pasaulē.
Jaunībā domā, ka sekss ir tuvības kulminācija. Vēlāk atskārš, ka tas ir labi ja sākums.
Ledus-
Mīlestība rodas no pārpilnības, tā izgaist, tuvojoties pamatinstinktiem, izsalkumam, miegam, nepieciešamībai pēc drošības.