- Tāpēc, ka skaitļu sistema ir kā cilvēka dzīve. Iesākumā ņemsim naturālos skaitlus. Tie ir tie veselie un pozitīvie. Maza bērna skaitļi. taču cilveka apziņa izplešas. Bērns atklāj ilgas, un, vai zini, kas ir ilgu matemātiskā izteiksme?

Viņš pielej zupai saldu krējumu un dažas lāses apelsīnu sulas.

- tie ir negatīvie skaitļi. Tie formalizē sajūtu, ka kaut kā trūkst. Un apziņa joprojām paplašinās un aug, un bērns atklāj intervālus. Starp akmeņiem, starp ķērpjiem uz akmeņiem, starp cilvēkiem. Un starp skaitļiem. Un , vai zini, pie kā tas noved? Tas noved pie daļskaitļiem. Veselie skaitļi plus daļskaitļi veido racionālos skaitļus. bet apziņa vel neapstājas. Tā grib pārkāpt pāri saprāta robežām. Tā pievieno tik absurdu darbību kā kvadrātsaknes vilkšana. Un dabū irocionālus skaitļus.

Viņš cepešplītī uzsilda franču maizi un ieber piparu maltuvītē piparus.

- Tas ir sava veida vājprāts. Jo irocionālie skaitļi ir bezgalīgi. Tie nav uzrakstāmi. Tie piespiež apziņu ietiekties nebeidzamajā. Un, irocionālos skaitļus pieskaitot racionālajiem, dabū reālos skaitļus.